Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 24. septembris
Pirmdiena
Agris, Agrita
+9.0 °C
neliels lietus

Mākslas darbi, kuriem jāpieskaras

Anita Truskovska stāsta par savu jauno mākslas projektu // Foto: Jeļena Čursina

Latgales Centrālajā bibliotēkā atklāta Daugavpilī dzimušās mākslinieces Anitas Truskovskas izstāde „Kultūras kods”. Pirms gada māksliniece piedāvāja savus darbus daugavpiliešu vērtējumam bibliotēkas filiālē Jaunajā Forštatē. Savukārt Latvijas simtās jubilejas gadā viņa radīja jaunu darbu ciklu, kurš veltīts Latvijas simbolikai.

A. Truskovska izvēlējās Latvijas galvenās zīmes un simbolus, kuri ir viegli „lasāmi” un ir savdabīgi kultūras kodi, kas vieno ar šo valsti saistītos cilvēkus. Kā uzskata māksliniece, jo īpaši aktuāli tas ir mūsdienu pasaulē, globalizācijas laikā, kad Latvijas iedzīvotāji apmetušies uz dzīvi daudzās valstīs. „Ir lietas un apzīmējumi, kuri ir saprotami ar Latviju saistītiem cilvēkiem, lai kur viņi atrastos,” savu darbu ideju skaidro A. Truskovska. Tāpēc Anitas darbos ir attēlotas Latvijas kontūras, saktas, Māras profils un Brīvības pieminekļa statujas uz augšu paceltās rokas, Mēness krusts, viena lata monētas, Rīgas siluets un gailis tās torņu galā.

Visus darbus Anita veidojusi viņai raksturīgajā neparastajā tehnikā, kuru māksliniece pati dēvē par jaukto tehniku. A. Truskovskas stils jau ieguvis atpazīstamību, jo notikušas vairākas izstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Radošajā procesā viņa izmantot visdažādākos priekšmetus – visam, ko cilvēki parasti izmet, Anita dāvā otru dzīvi. Korķi, pogas, ķēdītes, saspraudes, otiņas, lentītes, flakoni, monētas, izjaukts klēpjdators – tā ir tikai neliela daļa no visa tā, ko var saskatīt Anitas darbos. Māksliniece piedāvā visiem viņas darbus ne tikai skatīties, bet arī tos aptaustīt. Tikai tā, viņasprāt, tos var izprast pilnībā. Turklāt, lai izceltu noteiktu tēlu, Anita izmanto atbilstošus priekšmetus. Piemēram, veidojot Latvijas ģerboņa grifu, tika izmantotas „brutālākas” lietas, metāla detaļas, savukārt Māras siluets tapis no „sievišķīgiem” priekšmetiem – pogām, lentītēm, gredzeniem, spogulīšiem utt.

Ceriņu bibliotēkas vadītāja Tatjana Zahare, kur pirms gada notika mākslinieces izstāde „Atmiņu lauskas”, pastāstīja, kā mākslinieces darbus uztver cilvēki ar ierobežotām iespējām. Viņas sagatavotie skaidrojumi nebija vajadzīgi, jo neredzīgajiem cilvēkiem nav nepieciešami skaidrojumi. Viņi bija priecīgi, ka spēj izprast mākslas darbu, to aptaustot.

Iepriekšējās izstādes laikā Daugavpilī māksliniece bija mazuļa gaidībās, un tas izpaudās viņas radošajā darbībā. Atbildot uz jautājumu, vai bērns pašlaik ir iedvesmas avots, A. Truskovska smaidot teica, ka drīzāk, pēc mazuļa piedzimšanas mājās ir vairāk dažādu priekšmetu – tūbiņu, iepakojumu, rotaļlietu vai to detaļu, kuras var izmantot darbu veidošanā.

Paredzēts, ka pēc 31. jūlija izstāde no Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektora ceļos uz  visām tās filiālēm, tāpēc daugavpiliešiem būs vairāk iespēju to apskatīt.