„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.2 °C
apmācies

Valdis, kas strādā uz jumta

Valdis Vucāns // Foto: Dinija Jemeļjanova

„Man jau bērnībā patika kāpelēt pa jumtiem. Šeit ir kluss, neviens netraucē,” līkumojot gar Lielbornes muižas skursteņiem, stāsta jumiķis, valcētā skārda jumta seguma meistars Valdis Vucāns. Desmit gadu laikā viņš uzklājis skārda jumtus vairākām privātmājām Pierīgā, arī Rīgas Doma baznīcas tornim, bet tagad pārcēlies uz Latgali, lai retā aroda prasmes īstenotu dzimtajā pusē.

Lielbornes muižas notekcaurules

Kopš maija beigām Valdis Vucāns, kopā ar diviem palīgiem, sava uzņēmuma „VV jumti” darbiniekiem, atjauno Lielbornes muižas skārda konstrukcijas. Viņš skaidro, ka skārdnieks gādā ne tikai par jumta segumu, bet arī notekcaurulēm, palodzēm. „Manuprāt, tieši notekcauruļu sistēma piešķir muižai īpašu šarmu,” jumiķis norāda, ka notekcaurules šeit ir neierastas formas, ar apaļiem galiem. Tās, tāpat kā no Anglijas importētais jumta skārds, muižā uzstādīts pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Lielbornes muižas jaunie īpašnieki to vēlējušies saglabāt, tāpēc Valdis meklēja materiālu, kas krāsots no abām pusēm, un firmu, kas varēs izgatavot nestandarta izmēra caurules. Tāpat paredzēts atjaunot arī vecos cauruļu metāla stiprinājumus, ko, visdrīzāk, gatavojis kāds vietējais kalējs.

Tomēr ne visu šeit būs iespējams saglābt. Padomju laikos virs skārda plāksnēm uzsistas šīfera plāksnes. Valdis pieļauj, ka laika gaitā jumta segumā izveidojies caurums un problēma risināta, meklējot vieglāko variantu: „Viss skārda jumts bija sacaurumots ar naglām.” Šīferis līdzējis tikai pāris gadus, ūdens pa caurumiem turpinājis sūkties un bojāt jumta nesošās konstrukcijas. Lai visu saglābtu, Lielbornes muižā jumiķis ar komandu plāno strādāt vēl divus mēnešus. „Izskatu saglabāsim, bet funkcionalitāti būtiski palielināsim,” sola meistars. Drīzumā vajadzētu pienākt pasūtījumam no ārzemēm, skārda lokāmajai ierīcei, kuras iegādei saņemts līdzfinansējums, sekmīgi piedaloties Preiļu novada organizētajā konkursā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

No zeļļa līdz meistaram

To, ka 30 gadus vecais jumiķis ir sava aroda meistars, apliecina diploms, ko izsniegusi Latvijas Amatniecības kamera. „Interesanti bija izlaidumā, kad tev blakus sēž, piemēram, florists ar zeļļa diplomu,” stāsta Valdis, „tomēr reti kurš izvēlas profesiju apgūt šādā veidā, jo tad nepieciešama pieredze.” Viņam ir arī augstākās izglītības diploms: „Varētu tagad strādāt arī par nodokļu inspektoru.” Pirmo pieredzi jumiķa darbā Valdis guva netīši, nolemjot vasaras brīvlaikā piestrādāt. Darbs iepaticies, un drīz vien Valdis sapratis, ka vēlas kļūt par profesionālu jumiķi.

Pilnu rakstu lasiet 10. jūlija numurā.