Krāslavā šis gads aizrit pilsētas dibināšanas 95 gadu jubilejas un Latvijas simtgades zīmē. Iedzīvotāji un pašvaldības iestādes pilsētai dāvina dažādas dāvanas. Arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas kolektīvs sarūpējis savu velti -- uzvedumu „Manas pilsētas jaunība”, kas stāsta par Krāslavas dibināšanu un attīstību pagājušā gadsimta 20.--40. gados.
Skolas mākslinieciskās pašdarbības fakultatīva un teātra vadītājs Andrejs Jakubovskis teica, ka luga ir direktores vietnieces Irēnas Gončarovas, skolotājas Nadeždas Adamovičas un viņa paša kopdarbs, bet tās iestudēšanā iesaistījās 10.--12. klases skolēni un arī Krāslavas Vēstures un lietišķās mākslas muzeja darbinieki.
„Pētot Krāslavas pilsētas dibināšanas dokumentus un fotogrāfijas, radās doma pastāstīt par pirmajiem Krāslavas vadītājiem, kuri strādāja līdz Otrajam pasaules karam. Tāpēc mūsu izrādē galvenie varoņi ir Luciāns Gžibovskis, kurš bija pirmais mērs, un viņa pēcteči Moisejs Rabinovičs, Otto Drusts un Antons Ruskulis,” pastāstīja Andrejs.
Uzvedums vēsta arī par citiem ievērojamiem krāslaviešiem, turpina skolotājs. Piemēram, Artūrs Aparnieks nāk no Sarkaņu pagasta, bijis Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, un par Borhu stacijas (tagadējā Atašienes stacija) nosargāšanu no vāciešiem Latvijas valdība viņam piešķīra gan Lāčplēša Kara ordeni, gan Lejasūdensdzirnavas Krāslavā.
Pilnu rakstu lasiet 17. jūlija numurā.
