Ienākot Genovefas Kokinas sētā, jūtama spēcīga ziedu smarža un skatam paveras skaistas puķu dobes, kur zied krāšņas dažādu šķirņu lilijas, flokši, rozes, pumpurus raisa puķu zirnīši un pat gladiolas, kas jūlija vidū šķiet par agru.
Aiz puķu dobēm nelielā piemājas dārziņā un siltumnīcās ienākas bagātīga dārzeņu raža. Nezāles nekur neredz, viss izskatās košs un sulīgs, neskatoties uz šī gada sauso laiku.
Pati saimniece, kura nupat pārkāpusi 90 gadu slieksni, ņipri izrāda savu „botānisko dārzu”, kas ir viņas sirdslieta jau gadiem ilgi. „Viss mans prieks ir dārzā,” saka sirmgalve, aicinot apskatīt viņas puķu valstību.
Spēcīgo smaržu, izrādās, dod krēmkrāsas trompešu lilijas, to sīpoliņus saimniece nopirkusi pirms dažiem gadiem tirgū un nevar vien nopriecāties par krāšņo ziedu rotu. Dārza vidū pašas reiz izveidotajā nelielajā baseiniņā čalo strūklaka. Dārzu gan šovasar nācies krietni laistīt, tāpēc sausuma sekas te nejūt.
Nelielās ekskursijas laikā uzzinu daudz vērtīgu padomu, piemēram, ar ko smidzināt tomātus un gurķus, lai nepiemestos lakstu puve un raisītos vairāk aizmetņu, ka jāapgriež tomātu stādu galotnes, lai aizmetušies tomāti labāk nobriestu, tāpat ar ko mēslot puķes, lai tās tik vareni augtu un ziedētu.
Dārzu iekopuši vēl kopā ar vīru Albertu pēc aiziešanas pensijā. Abi kalupieši dabūjuši gan Rīgā pastrādāt, gan Daugavpils mēbeļu kombinātā. Lai arī vīra sen vairs nav šaisaulē, dārzs joprojām zaļo.
Pilnu rakstu lasiet 20. jūlija numurā.
