„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+6.6 °C
apmācies

Skolas vietā – miniatūrs muzejs

Muzeja istabu vadīs Marija Dilba // Foto: Valentīna Sirica

Kad Aleksandrs Ivanovs, kļuvis par bijušās Kalniešu pamatskolas ēkas īpašnieku, teica, ka plāno šeit ierīkot muzeju, daudzi uzskatīja, ka viņa ideja nav reāla. Jo zemnieku saimniecības „Raudoviški” īpašniekam jau tāpat darba pilnas rokas, turklāt tā ir viena lielākajām saimniecībām Krāslavas novadā. Taču viņš turēja doto vārdu. Pagasta muzeju, pareizāk gan jāteic – muzeja istabu, Kalniešos svinīgi atklāja pagājušajā ceturtdienā.

Ekspozīcijas palīdz veidot iedzīvotāji

Tradīcija šeit netika pārkāpta – pārgrieza sarkano lentīti, muzeju iesvētīja Indras katoļu draudzes  mācītājs Genādijs Alferovs. Muzeja istabas svinīgās atklāšanas ceremoniju vadīja bijusī skolas skolotāja Marija Dilba, kura pielikusi daudz pūļu, lai visi interesantie materiāli un eksponāti tiktu savākti nepilna gada laikā. Marija vadīs arī muzeja istabas darbu, sagaidīs un izglītos viesus.

M. Dilbai ir daudz palīgu. Pēc viņas teiktā, tukšām rokām nekad nenāca bijusī skolotāja Ludmila Suhanova. Retus 1878. gada dokumentus, kurus parakstījis imperators Aleksandrs, kā arī Vitebskas un Mogiļovas ģenerālgubernatora paziņojumus, muzejam atdeva pagasta iedzīvotājs Josifs Blaževičs. Ar Mariju aktīvi sadarbojās Krāslavas vēsturnieks un fotogrāfs Viktors Kalnišs. Visus nemaz nav iespējams uzskaitīt. Un, protams, diezin vai Aleksandra Ivanova iecere īstenotos tik ātri bez Gundegas Grišānes vadītās pagasta pārvaldes un Krāslavas novada domes atbalsta.

Bijušajā skolas ēkā tagad glabājas pagasta vēsture

Pagasta vēsture 550 gadu garumā

Jāatzīmē, ka muzeja istaba ir gana plaša - tajā atrodas 11 ekspozīcijas, kuras vēsta par gandrīz 550 gadus ilgo Kalniešu pagasta vēsturi, sākot ar pirmskara arheoloģiskajiem pētījumiem. Turklāt ne jau visi muzeji var lepoties ar tik retiem eksponātiem, kuri sniedz priekšstatu par senču darbu un sadzīvi. Savāktie materiāli vēsta par to, kā tapa Indrica un tās slavenā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca – viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Tur uzcēla arī vienu pirmajiem lūgšanu namiem. Diemžēl pareizticīgo dievnams savu laiku jau nokalpojis, bet, vai to uzbūvēs no jauna, rādīs laiks. Ekskursijā pa muzeju Marija Dilba ar lepnumu atzīmēja, ka pagasta teritorijā atrodas 16 arheoloģijas un mākslas pieminekļi.

Pilnu rakstu lasiet 24. jūlija numurā.