Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 16. novembris
Piektdiena
Banga, Glorija
+0.1 °C
apmācies

Top vēlēšanu rasols

cvk.lv

Lai gan 7. augusts ir pēdējā diena, kad politiskās partijas var pieteikt savus sarakstus 13. Saeimas vēlēšanām, politiķi nesteidzas. Šonedēļ Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā atrodami vien trīs saraksti, lai gan interesi par kandidātu saraksta iesniegšanu izrādījušas 15 partijas.

Vai nežēlīgais karstums piebremzējis arī politiķus? Vai arī viņi nogaida beidzamo brīdi, lai palūkotos, ko sola viņu oponenti un varētu pasolīt ko citu, tā teikt – desertam?

Bieži vien publiskajā telpā izskan, ka šīs Saeimas vēlēšanas būs īpašas. Tiekoties ar reģionālo mediju pārstāvjiem, biedrības „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka kā vienu no īpašajiem iemesliem min to, ka šajās vēlēšanās garantēta iekļūšana Saeimā esot divām partijām – ZZS un „Saskaņai”. Tāpat īpašs ir tas, ka partijās apvienojušies dažādi politiskie spēki, un nevar zināt, vai tie spēs sadzīvot, bet vēlētājiem būs grūtāk orientēties, kas ir kas. Proti, veidojas tāds savdabīgs vēlēšanu rasols.

Tuvojoties vēlēšanām, arvien vairāk sāk parādīties visdažādākā informācija par politisko spēku viedokļiem, solījumiem. Lielākoties tie tiek izplatīti sociālajos tīklos, taču drīzumā varētu „iekrist” arī iedzīvotāju pastkastītēs. Par to brīdina gan PROVIDUS, gan starptautiskās pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” (TI) nodaļa Latvijā „Sabiedrība par atklātību – Delna”, aicinot iedzīvotājus šīm organizācijām ziņot par jebkādu politiķu aģitācijas materiālu izplatīšanu un neuzķerties uz politiķu izliktās ēsmas, bet gan meklēt informāciju daudzmaz ticamos informācijas avotos.

Rodas cits jautājums – kas ir šie patiesie avoti? KNAB apņēmies šoreiz ne tikai izvērtēt partiju tēriņus sevis reklamēšanai, bet arī īpaši vērīgi sekot slēptajai politiskajai reklāmai medijos. Šajā jomā šobrīd īpaši izcēlies „Dienas Bizness”, kas lielu vērību pievērsis „saskaniešiem”, veidojot ar un par tiem intervijas.

Vēl viena lieta, kam dažkārt vēlētāji pievērš uzmanību, ir partiju reitingi. Dažādu statistikas apkopojumu Latvijā veic pētījumu centrs SKDS, tostarp veido politisko partiju reitingus. Taču noteikti jāatceras, ka šādi reitingi jāvērtē ļoti uzmanīgi, jo šo vai citu datu apkopošanai tiek aptaujāts neliels iedzīvotāju skaits, un rezultāts var arī nebūt objektīvs rādītājs.

Izvēloties, par ko balsot, vēlētājam pašam jāizvērtē politiķu solījumi un realitāte, kaut vai jāpalūko, ko šie deputāti, kas, visbiežāk, jau izgājuši cauri ne vienai vien Saeimai, ir paveikuši iepriekšējos gados. Interesantus pētījumus šajā sakarā veido Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica”, iesaku ielūkoties. Piemēram, viens no pēdējiem centra pētījumiem ir par Saeimas „klusējošajiem varoņiem”  -- deputātiem, kas četru gadu laikā ne reizi nav kāpuši tribīnē, taču ir saņēmuši milzīgu algu. Pašlaik centrs „Re:Baltica” ķēries pie politisko partiju reklāmas finansēšanas avotiem.

Pirmais, ko vēlētāji var darīt, ir sākt analizēt politisko partiju sarakstus, kandidātus un partiju solījumus. Arī „Latgales Laiks” sekos priekšvēlēšanu norisēm

un informēs par tām savus lasītājus.