Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 17. augusts
Piektdiena
Oļegs, Vineta
+17.2 °C
apmācies

Pret sausumu mežā var cīnīties ar Latvijas stādiem

Aivars Litiņš stāsta, kā stādus pasargāt no sausuma // Foto: Egita Terēze Jonāne

Vai sausums ir liels nelabvēlis mežam? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, „Latgales Laiks” devās uz valsts mežu, lai palūkotos, kā tādā karstā vasarā jūtas egļu, priežu un lapu koku stādi, kas iestādīti šogad, un vienlaikus papētīja tīkllapseņu kolonijas Daugavpils pilsētas Stropu un Līksnas pagasta mežā. Meža īpašnieku biedrība jau vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu paredzēt normatīvajos dokumentos valsts un ES atbalstu arī par sausuma un lietavu bojātām mežaudzēm. Tikmēr Daugavpils pašvaldības iestāde „Komunālās saimniecības pārvalde” kopā ar zinātniekiem meklē efektīvākos līdzekļus cīņai ar tīkllapsenēm.

Tīkllapseņu skartais Stropu mežs

Priedes un egles aug griezdamās

Iebraucot Kalkūnes mežā, kas ir AS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales reģiona Sventes meža iecirkņa pārziņā, iecirkņa mežkopis Aivars Litiņš parāda vairākas teritorijas, kur šogad iestādīti desmitiem tūkstošu egļu un priežu stādu. Ejot kājām, redzam, ka stādi, kas sastādīti vagās, aug griezdamies. Vienīgi saulei atklātās vietās augošās eglītes un priedes ir augumā gandrīz uz pusi mazākas nekā lapu koku ēnā iestādītās, secina Aivars, nomērot kociņus ar mērlenti. Lai varētu noteikt, vai tiešām vienā hektārā aug obligātie 3000 priežu stādi, viņš ir paņēmis līdzi saliekamu makšķeres kātu, kurā iesieta virve ar karodziņu tās galā. Viņš izvēlas parauglaukumu  un skaita pa riņķi tikai tos stādus, kuriem karodziņš pieskaras vai sniedzas pāri. „Ja ar šo paša pagatavoto instrumentu nevar aizsniegties līdz stādam, tas netiek uzskaitīts. Aplī jābūt minimums 5-6 egļu vai 7-8 priežu stādiem. Vienā hektārā jāizpēta 4 šādi parauglaukumi, bet divos hektāros - jau 6. Tā mēs varam uzzināt, cik stādu ir nokaltis,” skaidro Aivars.

Vaicāts, kāpēc sausums noposta stādus, A. Litiņš uzsver vairākus iemeslus. Meža īpašniekam jāizvēlas vietējie stādi, nevis jāpērk Polijā audzētie. Stāsta Aivars: „Pērkot stādus, jāskatās pavadzīme, kur norādīts stādu izcelsmes reģions. Piemēram, ja Latgalē jāstāda Austrumu reģiona bērzi un priedes, tad nekādā gadījumā nedrīkst pirkt Kurzemes reģiona stādus. Tāpat ir riskanti pirkt Polijas stādus, jo tas atkal ir cits reģions. Jārēķinās, ka vienā hektārā jāstāda 2000 egles vai 3000 priedes, taču var stādus pirkt un stādīt ar rezervi - 2150 egles un 3150 priedes cerībā, ka nokaltušo stādu būs maz.” 

Tīkllapsene ir 11-14 mm lidojošs kukainis, kurš lido maija otrajā pusē līdz jūnija vidum un dēj olas uz priežu zariem, vēlāk tur izšķiļas kāpuri, kas veido satīklojumus ap skujām, jo pārtiek no tām

Kad stādi ir iegādāti, tos nedrīkst uzglabāt saulē un vējā un nedrīkst pārnēsāt rokās, saka Aivars. Jāizmanto spainis vai speciāls konteiners, citādi saknes apžūs un stāds būs pagalam. Egles un priedes jāstāda gandrīz tanī pašā dienā, kad tās atvestas no stādu audzētavas. Tās jāieliek diezgan dziļā bedrē, bet zeme jāpiemin ar papēdi, citādi mazās saknes sakaltīs, nevis ieaugs, uzsver A. Litiņš.     

Lai stādi augtu brīvi, jāveic pakāpeniska krūmu un zāles pļaušana, savukārt rudenī nokaltušo stādu vietā jāiestāda jauni.

Aldonis Utināns demonstrē, ka tīkllapseņu kāpuri dzīvo zemē

Demenes pagasta lauksaimnieks Aivars Friliņš atzina, ka sausuma dēļ nokaltuši 30-40% priežu un egļu stādu, kas bija iestādīti šogad. „Rudenī varēs pateikt konkrēti, kādi ir postījumi. Mežs ir ļoti sauss, un, ja vēl ir tāds karstums, tad stāds vienkārši nonīkst. Zemnieks var palaistīt dažas vagas, bet ne visu mežu,” atzina lauksaimnieks. 

Pilnu rakstu lasiet 7. augusta numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.