Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 20. oktobris
Sestdiena
Leonīda, Leonīds
+3.6 °C
nedaudz mākoņains

Rēzeknes novadā konstatēta bīstamā augļkoku slimība

pixabay.com

Šī gada vasara ar karstumu ir labvēlīga bīstamajai augļkoku slimībai - bakteriālajai iedegai. Līdz augusta sākumam Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori veikuši 641 pārbaudi un noņēmuši 235 paraugus bakteriālās iedegas klātbūtnes noteikšanai. Trīs dārzos Latvijā ir konstatēta slimība. Vislielākie baktērijas apjomi šobrīd ir Rēzeknes novada Lendžu pagasta komercdārzā, kur slimības dēļ tika iznīcināti vairāk nekā 800 augļkoki.

Rēzeknes novada Lendžu pagasta lielākais augļu koku audzētājs, zemnieku saimniecības “Ķirši” saimnieks Dmitrijs Pavlovs ved uz savu dārzu, kur tika konstatēta bīstamā augļkoku slimība – bakteriālā iedega. Pēc slimības konstatēšanas saimniekam bija jālikvidē 807 bumbieres divu hektāru platībā un 88 ābeles.

“No sākuma izgriezām, un pēc tam izrakām ar traktoru ar visām saknēm, jo varbūt baktērija ir aizgājusi līdz saknēm, un vienalga tās saknes vajag iznīcināt,” stāsta Dmitrijs Pavlovs.

Lendžu pagastā šogad ir vislielākais bakteriālās iedegas apjoms. Slimība Latvijā konstatēta vēl divās vietās.

Bakteriālās iedegas dēļ piemājas dārzā Dobeles novadā trīs ābeles tika iznīcinātas un Viesītes novada komercdārzā 81 ābele.

Šogad baktērijai ir labvēlīga vide, lai attīstītos.

“Kad ir liels siltums un mitrums, baktērija attīstās strauji, cirkulē pa koku. Un inficēto koku zaru gali nokalst, lapas nobrūnē, sačokurojas, bet nekrīt nost no zariem. Zara gals veido āķveida formu,” skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Baktērija var izplatīties ar bitēm, lidojošiem kukaiņiem, tāpēc augļukoku ziedēšanas laikā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām nevar tiks izvesti vai ievesti bišu stropi zonā, kur fiksēta slimība, lai nepalielinātu slimības izplatīšanās risku. Rēzeknes novada Lendžu pagasta augļu koku saimniecība un tai tuvumā esošās teritorijas tiks regulāri pārbaudītas.

“Ap šo saimniecību noteikta buferzona trīs kilometru rādiusā, kur mūsu inspektori praktiski ies un pārbaudīs un uz aizdoma pamata ņems paraugus, ja būs simptomi redzami,” sola Šķupele.
Bakteriālā iedega ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt lielāko daļu dārza.

Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, ja baktērijai ir labvēlīgi apstākļi, silts un mitrs laiks.

“Pirmo reizi bakteriālā iedega Latvijā konstatēta 2007.gadā. Zemgalē tika izcirsti lielā apjomā koki un krūmi, kas ir bakteriālās iedegas saimniekaugi, 11 gadu periodā, kādā saimniecībās tika konstatēta šī saslimšana, izplatīšanas līmenis bija ļoti zems. Kas mūs satrauc, Latgalē šis ir pirmais gadījums pēdējo desmit gadu laikā, piegriežam ļoti lielu uzmanību, lai slimību apkarotu”, norāda Gunita Šķupele.

Lendžu pagasta augļudārzā vēl redzamas izrauto augļkoku saknes. Kopumā saimniecībā āboli tiek audzēti 15 hektāru platībā, ir risks, ka baktērija joprojām ir palikusi dārzā un tā var atkal attīstīties. Saimnieks Dmitrijs Pavlovs domā, ka, iespējams, bites vai kukaiņi bija tās pārnēsātāji.

“Zaudējumi diezgan lieli, tāpēc ka bumbieru vairs nav. Man bija paredzēts “Skolas auglim” dot bumbierus, šogad it sevišķi bija liela raža, tagad bumbieru nav vairs.”


lsm.lv