Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 23. septembris
Svētdiena
Vanda, Veneranda, Venija
+10.4 °C
neliels lietus

„Stipri nosauļojies čigāns” ar teicamām latviešu valodas zināšanām

Malinka indiešu restorānā Rēzeknē, kurš Latgalē atgādina par tālo dzimteni // Foto: Anatolijs Krilovs

Šrilankā dzimušais Kavšanta Malinka Rambadagalla dzīvo Latvijā kopš 2000. gada. Šeit viņš ieguvis medicīnisko izglītību un jau vairākus gadus strādā par neiroķirurgu Rēzeknes slimnīcā.

Individuāla pieeja

K.V. Rambadagalla atbrauca uz Latviju ar vienu vienīgu mērķi – studēt medicīnu. Stāstot par mācību vietas izvēli, Kavšanta uzsver, ka tobrīd Latvija viņam derēja pēc visiem kritērijiem, - Eiropas valsts, jo studēt šrilankietis vēlējās tieši Eiropā, turklāt izglītība šeit bija gana kvalitatīva, kā arī ne pārāk dārga.

Tas, ka viņš palika Latvijā, ir liktenīga apstākļu sakritība. Kavšanta netaisījās šeit apmesties uz dzīvi un, pabeidzis augstskolu, aizbrauca. Sākumā stažējās Īrijā un gatavojās tur arī strādāt, taču kā ārsts nebija pieprasīts. Pēc tam mēģināja atgriezties un sākt darbu specialitātē dzimtenē, bet, diemžēl, saskārās ar diskrimināciju un dīvainiem principiem, - ja neesi gribējis iegūt izglītību Šrilankā, tātad darbs šeit nav tev piemērots. Dodoties uz Eiropu, Kavšantam nenāca ne prātā, ka tā varētu notikt, viņu vadīja vien jauniešiem piemītošais pretestības gars un vēlme aizbraukt tālāk no dzimtajām mājām un vecākiem. Mātei Kavšanta piekāpās tikai vienā ziņā – viņa vēlējās, lai dēls kļūtu par ārstu, lai gan pats sapņoja par jurisprudenci.

Foto no K. M. Rambadagallas arhīva

Īrijā nodibinātie sakari ar latviešiem viņu aizveda uz Rēzekni. Pirmais, kas Kavšantu sajūsmināja jaunajā darba vietā un noteica izvēli, bija darba apstākļi un supermodernās iekārtas, ar kurām viņam bija jāstrādā. Kavšanta uzskata, ka Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir ļoti daudz ieguvusi, tostarp arī medicīnas jomā, - tas dod iespēju strādāt un attīstīties. Šrilankietis stāsta – kad reiz esot parādījis Rēzeknes slimnīcas operāciju zāli savam kolēģim Vācijā, tas bijis ļoti pārsteigts, ka šādas supermodernas iekārtas ir Latvijas mazpilsētā. Pēc vairākiem gadiem, vērtējot darba vietas izvēli, Malinka atzīst, ka Latvijas pasniedzēji ir iemācījuši viņam pašu galveno – pareizi izprast ārsta darba pamatus. „Individuāla pieeja katram pacientam, darot visu iespējamo, lai cilvēkam palīdzētu, turklāt vienlaikus apzināties savas iespējas un nedomāt, ka esi Dievs,” tāds ir viņa darba princips.

Rast kopēju valodu

Latviešu valodu Kavšanta sāka mācīties tūlīt pēc ierašanās Latvijā un apguva to ļoti veiksmīgi, jo Latvijas Universitātē bija labs un stingrs pasniedzējs, kā arī pats vēlējās kontaktēties ar vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši daiļā dzimuma pārstāvēm.

Turklāt Latvijā Malinkam patika ne tikai meitenes. Savus pirmos iespaidus par valsti viņš stāsta ar sajūsmu, jo toreiz bija ļoti izbrīnīts. Lidojot uz Latviju, šrilankietim bija stereotipisks priekšstats,  - postpadomju valsts, iespējams, ne visai attīstīta, kur pa ielām braukā tikai „žiguļi”. Taču, iepazinis Latviju tuvāk, viņš jutās neizsakāmi pārsteigts, cik stipri stereotipi atšķīrās no patiesības.

Sākumā bija sarežģīti, jo šeit ir pavisam citādāki cilvēki, klimats utt., taču viņš pierada diezgan ātri. Tagad Kavšanta mācās krievu valodu, taču uzskata, ka dara to slinki. Krievu valoda nepieciešama darbam, dakteris Rambadagalla uzskata, ka veiksmīgai ārstēšanai jānodibina labs kontakts ar pacientu. „Ārstam un pacientam ir ļoti labi jāsaprotas un jāveido uzticības pilnas attiecības,” viņš uzskata. Kavšanta pat jūtas glaimots, kad uz pieņemšanu atnāk sirmgalve, kura, slikti zinot latviešu valodu, tomēr cenšas runāt ar viņu latviski. „Tātad viņa mani ciena, tāpēc man, cienot viņu, jārunā krieviski.”

Pastāv uzskats, ka cilvēks zina valodu, ja prot tajā jokot – dakterim Kavšantam ir lieliska humora izjūta un to pierāda viņa latviešu valodas prasmes. Viņš pastāstīja, ka, kārtojot eksāmenu Latvijas pilsonības iegūšanai, pieļāvis muļķīgu kļūdu, -- himnā vārda „dēls” vietā uzrakstījis „dēlis”. Eksāmenu nācās kārtot vēlreiz, toties viņš uz visiem laikiem iegaumējis, kā ir pareizi.

Dzimtā sala

Latviju saucot par mājām, Kavšanta Malinka Rambadagalla atzīst, ka Šrilanka joprojām ir vieta, kur aizritējis brīnišķīgais bērnības un jaunības laiks. Pašlaik tur dzīvo viņa tēvs, jaunākā māsa un daudzie radinieki, kurus viņš cenšas apciemot vismaz reizi gadā. Kavšantam ir 25 brālēni un māsīcas, tāpēc ģimenes kopā sanākšanas viņš atceras kā trokšņainus un jautrus svētkus. „Ģimenes svētkos nekad nav bijis mazāk par 50 cilvēkiem,” smaidot saka Kavšanta. Taču tagad viņam ir tāds darbs, ka ir diezgan grūti izbrīvēt laiku radu apciemošanai, jo lielāko daļu brīvā laika ārsts tērē kvalifikācijas celšanai. Viņš pastāvīgi cenšas sekot tam, kā rit dzīve Šrilankā, un ik dienu, izlasījis Latvijas ziņas, ielūkojas arī dzimtenes ziņu portālos.

Malinka piedzima vienā no senākajām galvaspilsētām Kandi, kuru ieskauj gleznaini kalni. Bērnība bija brīnišķīgs un bezrūpīgs laiks, lai gan ģimenei nācās mainīt dzīvesvietu. Tēvs bija inženieris un kādu laiku, aptuveni sešus gadus, ģimene dzīvoja Āfrikā – Zambijā. Kavšantam labi padevās valodas, tās nostiprināja  arī zēnu privātskolā iegūtās zināšanas. Mācības notika viņa dzimtajā singāļu valodā, taču pēc angļu sistēmas, kurai raksturīga savdabīga „dresūra” un liela vērība tiek veltīta eksaktajām zinātnēm un sportam, tāpēc audzēkņi iegūst labu fizisko formu.

Saikni ar dzimteni Kavšanta saglabā arī ar vienkāršu un ikdienišķu lietu, piemēram, Šrilankas nacionālo ēdienu palīdzību. Viņš gatavo pats, kā arī iemācījis sievu Martu, turklāt šrilankiešu virtuvei raksturīgās garšvielas un rīsus var nopirkt Latvijas veikalos. Jāpiebilst, ka daktera Malinkas ēdienkartē rīsiem jābūt katru dienu.

Par pieķeršanos dzimtenei liecina arī hobiji un aizraušanās, kuri nāk līdzi no bērnības. Piemēram, Šrilankas nacionālais sporta veids krikets. Starp citu, Latvijā ir kriketa „izlase”, kuras sastāvā ir tikai ieceļotāji no Indijas. Tāpēc katru nedēļu Malinka brauc uz Rīgu, lai nodarbotos ar iecienīto sporta veidu kopā ar citiem entuziastiem — kriketa kluba dalībniekiem, kuru viņi oficiāli reģistrējuši jau 2001. gadā.

Mājas tagad ir Latvijā

Vietējo iedzīvotāju jautājumi, no kurienes viņš ieradies un ko dara Rēzeknē, Kavšantu vairs nekaitina. Ar viņam piemītošo lielisko humora izjūtu Kavšanta atbild, ka ir vietējais čigāns, tikai stipri iededzis. Turklāt pilsētas iedzīvotāji viņu jau labi pazīst un tamlīdzīgus jautājumus uzdod aizvien retāk.

Kavšanta jau tik sen dzīvo Latvijā, ka ir labi iepazinis vietējos iedzīvotājus. Viņaprāt, Latvijas cilvēkiem piemīt tāda lieliska īpašība kā prasme draudzēties, vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit cilvēki ir diezgan atturīgi un nevēlas uzreiz dibināt jaunas pazīšanās un komunicēt. „Bet, ja viņi sāk draudzēties, tad tas ir pa īstam,” sajūsmināti saka Kavšanta.

Viņš ir ievērojis arī negatīvās vietējās nacionālās iezīmes, piemēram, „prasmi” visu laiku par kaut ko sūkstīties. Viņam šī pastāvīgā žēlošanās ir sveša. Kavšanta sevi dēvē par „pasaules pilsoni” un uzskata -- ja cilvēku kaut kas neapmierina vietā, kur viņš dzīvo, tad jāmaina vai nu šī vieta vai arī attieksme pret to. Taču Malinka uzsver, ka Latvija tagad ir viņa mājas. „Šeit man ir meita, sieva, draugi, darbs – esmu šīs valsts pilsonis,” viņš saka.

Dakteris Rambadagalla uz visu raugās pozitīvi, dzīvi uztver kā brīnišķīgu dāvanu, par kuru ir jāpriecājas. Tāpat viņš vērtē arī pašreizējo situāciju Latvijas medicīnā. Kavšanta piekrīt, ka ārsta darba alga šeit, varbūt, nav gluži adekvāta, jo īpaši salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Taču, viņaprāt, ja cilvēks ir labs speciālists un grib strādāt, šeit ir visas iespējas, kā arī var nopelnīt. „Ļoti žēl, ka mediķi brauc projām no šejienes. Latvija ir brīnišķīga valsts, kurā ir bauda dzīvot,” saka Kavšanta Malinka Rambadagalla, „Latvijai ir, kurp tiekties, turklāt galvenais ir novērtēt to, kas jau ir, un turpināt attīstīties.”

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.