„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+9.2 °C
apmācies

Mazāk skolu – labāka izglītība RU

Publicitātes foto

Aptuveni pirms gada Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija veica visu valsts skolu izpēti un iesniedza aptuvenu optimizācijas plānu katrai pašvaldībai. Saskaņā ar to, Daugavpilī labākais risinājums ir pašreizējo 13 vidusskolu vietā atstāt sešas.

Viena vidusskola mikrorajonā

Latvijas iedzīvotājus satraukusi izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska teiktais intervijā LNT, proti, ka Rīgā, kur pašlaik ir 80 vidusskolas, pilnībā pietiktu ar vienu vidusskolu mikrorajonā. Vidusskolas pastāvēšanas kritēriju nosaka skolēnu skaits 10.-12. klasēs. Saskaņā ar jau minēto ministrijas izstrādāto plānu, ideālā variantā 10.-12. klasēs jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem. Turklāt pēc 2023. gada ministrija plāno finansēt tikai tās vidusskolas, kurās tiks ievērots šis minimums.

Tādējādi, pamatojoties uz šo plānu, Daugavpilī būtu jāpaliek šādām vidusskolām, - Valsts ģimnāzijai, 3. vidusskolai, 9. vidusskolai (apvienota ar Centra vidusskolu), Krievu vidusskolai – licejam, 12. vidusskolai, 13. un 15. vidusskolai, kuras apvienotas vienā. Pārējās jāpārveido par sākumskolām, pamatskolām vai jālikvidē un ēkas jāizmanto citām vajadzībām.

Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks un Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis atzīmēja, ka ar optimizāciju saistīto likumu pieņemšanas process pagaidām ir apturēts, jo daudzas Latvijas pašvaldības iebildušas pret ministrijas izvirzītajiem pārlieku augstajiem kritērijiem. Turklāt viņam nav īsti saprotama ministrijas prasība – lai skolā varētu tikt realizēta kāda virziena izglītības programma, nepieciešamas vairākas plūsmas. „Dažās Daugavpils skolās tiek īstenota šāda izglītība arī bez vairākām plūsmām,” viņš saka, „turklāt mēs uzskatām – ja klase skolā ir nokomplektēta, tai ir tiesības īstenot savu mācību programmu.”

Pašvaldības problēma

Pagaidām ministrija tikai iesaka un konsultē. Savukārt pašvaldībām ar izglītības iestāžu reorganizāciju saistītie lēmumi jāpieņem pašām. Ministru kabinets likumu vēl nav apstiprinājis, taču pašvaldībām jau ir jāsaprot – ja līdz noteiktajam laikam netiks veikta vismaz daļēja optimizācija, tām tiks samazinātas mērķdotācijas. Taču dotāciju sadale no ministrijas ietaupītajiem līdzekļiem jau pierādīja, ka nauda tiek dalīta pēc principa „esi optimizējis – esi ietaupījis”. Turklāt J. Dukšinskis atzīmē, ka pirms septiņiem gadiem pilsētā tika slēgtas vairākas mazas un neperspektīvas skolas, taču šie „nopelni” jau ir aizmirsti un Izglītības un zinātnes ministrija tos neņem vērā.

Pilnu rakstu lasiet 17. augusta numurā.