Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 22. septembris
Sestdiena
Maigurs, Mārica, Māris
+11.4 °C
daži mākoņi

DI projekta ietvaros noslēgušās reitterapijas nodarbības

daugavpilsnovads.lv

No 6. līdz 17. augustam Daugavpils Cietokšņa teritorijā pakalpojums “Reitterapija” tika sniegts 16 novada bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Līdz ar to tiek paturpināta DI projekta ietvaros iekļautā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana konkrētām mērķa grupām.

Pakalpojumu nodrošināja Kaplavas pagasta zemnieku saimniecības “Klajumi” reitterapijas asistenti ar 4 sertificētiem zirgiem.

Reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā galvenais dziednieks ir zirgs. Tā ietver sevī problēmu risināšanu medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā rehabilitācijā. Reitterapijas nodarbību laikā zirga ritmiskās un trīsdimensionālās kustības, zirga ķermeņa siltums, terapeita un pacienta sadarbība un ārstniecībai neierastā norises vieta nodrošina reitterapijas labvēlīgo ietekmi.

Konkrētās mērķa grupas pārstāvjiem novada teritorijā, kas ietver bērnus ar funkcionāliem traucējumiem līdz 17 gadiem ieskaitot un kuriem piešķirta invaliditāte, tika piedāvāta iespēja saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tādus kā psihologa, logopēda u.c. spelicālistu pakalpojumus. Reitterapijas nodarbībām pieteicās 20 novada bērni, 4 no tiem diemžēl nevarēja izmantot šo pakalpojumu ārstu noteiktās diagnozes dēļ. Rezultātā doto pakalpojumu izmantoja 16 novada bērni no Līksnas, Kalupes, Kalkūnes, Vaboles, Medumiem u.c. pagastiem.

Kad zirga ritmiskās kustības un siltums pāriet uz pacientu, notiek pastāvīga jātnieka muskulatūras trenēšana, samazinās muskuļu sasprindzinājums, tiek stimulēta normāla kustība un paaugstinās tās aktivitāte, uzlabojas koordinācija, balanss un līdzsvars, notiek gaitas stimulēšana un trenēšana, kā arī tiek veicināta slimnieka pašcieņa, paškontrole un neatkarība. Reitterapijas seanss ilgst 30 minūtes. Pacients sēž zirga mugurā, bet dzīvnieks terapeita vadībā lēni soļo pa manēžu. Ja nepieciešams, uz zirga tiek izpildīti arī vingrojumi.

Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” sertificētā reitterapeite Olga Bērziņa, kas vada un pārzina reitterapijas nodarbības, ir reitterapeite jau divdesmito gadu. Šajā specialitātē viņa izglītojusies ārpus Latvijas – Norvēģijā, Vācijā, Somijā, Krievijā, Gruzijā. Olga Bērziņa: “Zirgs ir instruments, ar ko es ārstēju. Ķirurgam jāpārzina skalpeļi, man – dzīvnieka īpatnības, raksturs, spējas. Konkrēts zirgs būs piemērots konkrētam pacientam, kuram citu zirgu pat tuvumā nedrīkst vest, jo tā kustības varētu būt pārāk plašas un straujas, līdz ar to nodarot drīzāk ļaunu nekā labu”.

Reitterepijas instruktore un zirgu sētas “Klajumi” īpašniece Ilze Stabulniece reitterapijā strādā jau kopš 2004. gada. Šo 14 gadu laikā notikuši vairāki projekti un nometnes. “Šajā projektā zirgi katru dienu tiek vesti speciāli uz nodarbībām Daugavpilī. Pēc reitterapijas tehnoloģijas, minimālais nodarbību cikls ir 10 nodarbības, kuras šajā projektā arī tiek piedāvātas. Katrs bērniņš ir īpašs, katram bērnam tiek piemeklēts īpašs zirgs. Katram zirgam ir reitterapijas sertifikāts. Divi no zirgiem ir ar platāku muguru, uz kura pacienti var atrasties kopā ar savu mammu vai kādu no asistentiem. Zirgam ir atbilstoša – ritmiska un vienmērīga gaita, kas ir ļoti svarīga, lai pacients atbrīvotos, lai viņam izstrādātos muskulīši. Zirga gaita projicē tādu trīsdimensionālu kustību, dodot signālu pacienta centrālai nervu sistēmai pareizai soļošanai. Mums ir bērniņi arī pēc gūžu operācijas vai ar cerebrālo trieku, dauni, autisti, bērni ar dažādām diagnozēm. Līdz ar to, ka tiem ir vajadzīga īpaša uzmanība, katram klāt ir pavadonis. Runājot par zirgu, reitterapijā dzīvniekam ir jābūt emocionāli un fiziski veselam, lai varētu piedalīties rehabilitācijā. Uzskatu, ka tas ir labs projekts, ko finansē Eiropas Savienība, un ļoti vajadzīgs. Neviens nav nokāpis no zirga ar asarām acīs. Te ir tikai tie laimes hormoni, kas izstrādājas, esot zirga mugurā. Šeit nav neviena daktera baltā halātā, galvenais dakteris šeit ir zirgs”, tā bilst Ilze.

Projekta vadītāja Silvija Brice pauž domu, ka šīs 40 nodarbības no visa piedāvāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsta visa projekta gaitā līdz 2023. gadam, ir samērā maz. “Pārsvarā novadā bērni izvēlējušies reitterapiju, peldbaseinu, masāžu un psihologa pakalpojumus. Būtu labi, ja šie pakalpojumi būtu paliekoši arī projekta izskaņā, tad no tiem būtu lielāks ieguvums”, tā S. Brice.

Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova stāsta, ka sākums DI projektam tika likts jau 2016. gadā: “Tad, kad izvērtēja bērnus, kuri dzīvo mājās un kuriem ir īpašas vajadzības vai noteikta invaliditāte, viens no Atbalsta plānā ierakstītajiem pasākumiem bija tieši reitterapija. No tiem bērniem, kas šajā plānā tika ietverti, šo pakalpojumu arī izmanto. Sākumā bažījāmies par to, kā tas viss notiks, jo praktiski zirgs kaut arī Latgalē, ir samērā ekskluzīva lieta. Sirsnīgs paldies zirgu sētas “Klajumi” īpašniecei Ilzei Stabulniecei, viņai ir īpaša pieeja bērniem, labs kontakts ar vecākiem. Šo 10 dienu laikā jau ir jūtami un redzami panākumi. Ja bērni iesākumā bija atturīgi, tad jau šodien redzam, cik labs kontakts ir izveidojies ar dzīvniekiem, mainījusies viņu uzvedība. Prieks par to, ka tieši veselības ziņā ir tādi panākumi, kurus var ar aci redzēt. Tas ir lielākais gandarījums, ko esam panākuši. Priecājamies, ka visi 16 šim pakalpojumam pieteiktie bērni to ir saņēmuši, Ir arī vecāki, kas šim pakalpojumam piesakās atkārtoti”.

Anna Jegorova tāpat uzsver, ka ir jānovērtē, vai bērns tiešām sava veselības stāvokļa dēļ drīkst kāpt zirgā. Pirms sākt nodarbības, noteikti jābūt ģimenes ārsta slēdzienam. “Protams, tā ir atbildība, ko uzņemamies par bērnu. Tas ir izmeklēts pakalpojums, prieks, ka “Klajumu” zirgiem ir pieredze reitterapijas veikšanā. Ja vecāki izvēlas vest bērnu uz reitterapijas nodarbībām privātā kārtā, tas ir ļoti dārgs pakalpojums. Iespējams šī pakalpojuma trūkums skaidrojams ar nepietiekošu reitterapijas termina skaidrojumu sabiedrībā. Nav īsti skaidrojuma par to, kā reitterapija palīdz bērniem, kuriem ir problēmas ar mugurkaulu, ar stāju, locītavām, centrālo nervu sistēmu. Ja būtu šis skaidrojums no reitterapijas speciālistiem, iespējams šis pakalpojums būtu vairāk pieprasīts”, tā vērtē A. Jegorova.

Redzes un dzirdes invalīda Aleksandra Borisova aizbilde Ruta Strupā no Vaboles stāsta, ka Saša pēc reitterapijas nodarbībām pilnīgi staro. “Viņš ir noskaidrojis, ka zirdziņš ir vienu gadu jaunāks par viņu, kā viņu sauc, viņš ir visu uzzinājis un noskaidrojis, sadraudzējies ar pavadoni. Tās ir tik ļoti pozitīvas emocijas, ka man, skatoties un esot līdzās, arī tās pielīp. Galvenais ir tas, ka viņš nebaidījās un droši kāpa zirgam mugurā. Šis projekts ir patiešām ļoti labs. Pirmās divas dienas bija tāda kā iesildīšanās, pēc šīm 10 nodarbībām progress ir jūtams. Paldies visiem projektā iesaistītajiem, paldies zirdziņam Skandai, kas mums palīdzēja”, bilst Ruta.

Aleksandrs ir ģimenē pieņemts no Bērnu sociālās aprūpes centra “Kalkūni” 2 gadu vecumā. Aizbildne un mamma Ruta stāsta, ka pirms reitterapijas puikam bija sāpīgi locekļu krampji, kas šo divu nedēļu laikā ir pazuduši.

Pēc Aleksandra domām, visinteresantākais vingrinājums ir bijis stāvēt zirga mugurā: “Sēžot zirgam mugurā, tā patīkami šūpo un sirds drebinās. Un, kad zirgs papurinās ar visu ķermeni, ir ļoti forši. Un sarunāties ar zirga saimnieku ir ļoti interesanti”.

Arī daugavpiliete Elita Rimšāne ar dēlu Raimondu ir pateicīga un gandarīta par iesaistīšanos projekta norisē. “Tikai priecātos, ja šo pakalpojumu varētu paturpināt, jo tas ļoti palīdz mūsu bērnu attīstībai un labsajūtai. Bērns kļuvis emocionāli atvērtāks un fiziski stabilāks, izjādes ar zirgu nomierina viņa nervu sistēmu. Raimondam jau ir 18 gadi, uzskatu, ka reitterapiju vajag sākt jau agrākā vecumā. Kad bērns ir laimīgs un apmierināts, arī vecākiem ir vieglāk. Ļoti gribētos, lai šāds pakalpojums būtu tuvāk pieejams, taču diemžēl Daugavpilī un tuvējā apkārtnē tāda nav”, tā komentē Elita.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.