Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 24. septembris
Pirmdiena
Agris, Agrita
+8.4 °C
skaidrs laiks

Vācu jaunieši atjaunoja Krāslavas ebreju kapus

Vācu jaunieši izceļ smiltīs ieraktu kapakmeni // Foto: Egita Terēze Jonāne

Augustā tika sakopti Krāslavas ebreju kapi, darbus veica Vācijas biedrības „LoT” jaunieši kalvinistu baznīcas mācītāja Klausa Petera Reha vadībā.  

„Pirms vairāk nekā 10 gadiem atvedu uz Latviju Vācijā saziedotos medikamentus. Toreiz es biju aizbraucis uz Pļaviņām un man pastāstīja, ka Latvijā ir daudz ebreju kapu, taču tos neviens nekopj. Es Vācijā mācu studentiem ticības pamatus. Kad pastāstīju par nesakoptajiem ebreju kapiem, viņi teica -- braucam strādāt uz Latviju. Gan jauniešiem, gan man nav dzimtas sakņu Latvijā, tāpat ne jau visi jaunieši ir ticīgi. Mēs gribam palīdzēt sakopt ebreju kapsētas. Tāpēc mēs brauksim vēl un vēl, kamēr visi ebreju kapi būs sakopti. Latvijā ciemojos jau 50. reizi. Esam sakopuši Višķu, Līvānu un citas Latgales ebreju kapsētas. Diemžēl, dažviet tās ir aizaugušas atkal, jo laikam vietējai pašvaldībai nav intereses rūpēties par tām,” pastāstīja Klauss.

Amili (18 gadi) no Diseldorfas gatavoja cementu un cementēja salauztos kapakmeņus. Viņa labi runā latviešu valodā, jo apguvusi to, uzturoties Saulkrastos skolēnu apmaiņas programmā. Amili pastāstīja, ka vācieši, tostarp arī viņa, jūtas vainīgi. „Par šo vācu tautas atbildību un vainu Otrā pasaules kara uzsākšanā un ebreju bojāejā stāsta skolās. Šī vainas sajūta ir arī man. Kad skolotājs Klauss teica, ka brauksim uz Latviju, lai atjaunotu ebreju kapus, es piekritu. Tas ir labs darbs,” atzinās Amili.

 

Visi atjaunotie un apzinātie kapakmeņi ir numurēti, un tuvinieki, apskatot internetā informāciju par Krāslavas ebreju kapsētu, zinās, kur atdusas piederīgie.

16. augustā Krāslavā bija ieradušies Izraēlas un Vācijas vēstniecības un ebreju kopienas Rīgā pārstāvji, lai pateiktos vācu jauniešiem un Krāslavas novada domei par ebreju kapsētas sakopšanu, pastāstīja Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.

 

Kā teica Klauss Peters Rehs, vācu jauniešu grupa Krāslavu apmeklēs arī nākamgad, lai sakārtotu to ebreju kapsētas daļu, kas ieaugusi kokos. 

Vācu jauniešu darbu, brīvā laika aktivitātes un uzturēšanos atbalstīja Krāslavas novada pašvaldība aģentūra „Labiekārtošana K”, Krāslavas Valsts ģimnāzija, Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs, Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, Krāslavas novada dome un tās Attīstības nodaļa un daudzi citi.  

 

Jāpiebilst, ka raksta tapšanā ar tulkošanu palīdzēja topošā politoloģe un tobrīd Attīstības nodaļas vasaras prakses dalībniece Elīna Miglāne.

UZZIŅAI

  • Krāslavas ebreju kopiena izveidojās 1764. gadā.
  • 1935. gadā Krāslavā 33,7% iedzīvotāju bija ebreji.
  • Līdz Otrajam pasaules karam Krāslavā darbojās divas sinagogas, divi ebreju lūgšanu nami un ebreju skola.

(Avots-- Krāslavas vēstures un mākslas muzejs)

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.