„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. aprīlis
Otrdiena
Georgs, Jurģis, Juris
-0.9 °C
daži mākoņi

Lauva uz šķūnīša sienas un nāra pagalmā

Dvīnes Raja Maļinovska un Tamāra Zdankovska // Foto: Dinija Jemeļjanova

Kāpēc gan pagalmu nevarētu rotāt koša palma ar mērkaķi tās zaros, nevis Latvijai ierastās ābeles ar pelēkiem zvirbuļiem? Māsas Raja Maļinovska un Tamāra Zdankovska košus skatus meklē nevis ārzemēs, bet pašas rada savā dārzā Eglainē, darinot skulptūras no lietām, ko ikdienā uzskatām par  nevajadzīgiem atkritumiem.

Māju Alejas ielā 3 no parādes puses sargā trīs statujas – vilks un zaķis no multfilmas „Pagaidi tik!”, kā arī brūnais lācis. Raja skaidro, ka tas ir tēls no multfilmas „Maša un Lācis”, viņa piedzīvojumu partneri, mazo meitenīti Mašu ar lielajām acīm vēl plānots izveidot. Figūras pieauguša cilvēka augumā top no masas, kuras galvenā sastāvdaļa ir olu kastes. „Krājām pašas, prasījām kaimiņiem, lai nes mums savas liekās olu kastītes un pudeles,” Raja atzīmē, ka lai nu ko, bet atdot atkritumus nevajadzētu būt žēl nevienam.

Kad pacietība pārbaudīta un nepieciešamais materiālu daudzums savāks, laiks nākamajai dekoru darināšanas daļai – statuju masas jaukšanai. „Karstā ūdenī izmērcē olu paciņas, pievieno līmi, miltus un citas sastāvdaļas,” stāsta Raja. Tad seko tas, ko māsas dēvē par māksliniecisko procesu – figūru veidošana un krāsošana. Idejas māsas smeļas internetā, bet lieti noder vairāku gadu gaitā uzkrātā pieredze, strādājot par krāsotājām un veicot citus remontdarbus. Šādā pašā tehnikā savulaik kādā mājā māsas pēc saimnieces lūguma izgatavojušas sievietes portretu, ko piekārt pie sienas.

Aiz mājas stūra, nogriežoties pa Skolas ielu, paveras pagalms, kur skatāmi nevis dažādām paaudzēm zināmu animācijas filmu tēli, bet pašu autoru iztēles augļi. Pudeles zilos toņos veido dīķi, kura malā apmetusies nāra, bet fonā – dienvidu zemēm raksturīgs skats, kas uzgleznots uz šķūņa sienas. Tam autores centušās piešķirt telpiskumu, ar būvniecības špakteli izveidojot lauvas galvu un priekškājas. Smaks darbs bijis jāveic, izgatavot palmu, graizot pudeles, lai zaļā pudeļu plastmasa sāktu atgādināt palmu lapas. „Visas idejas ir kā turpinājums iepriekšējām. Sākumā bija lauva, tad izdomājām, ka tā var rāpties no arkas, tāpēc uzzīmējām to,” skaidro Raja.

Viņa šeit dzīvo kopš 1995. gada, Tamāra māsai piebiedrojusies nedaudz vēlāk. Mājā dzīvo arī kāds ārzemnieks – meita no Vācijas atsūtījusi kaķi Laiku. Abu māsu bērni un mazbērni šobrīd strādā ārzemēs, bet palīdz finansiāli segt mājas remontdarbu izdevumus. Nupat kā pagalmā izrakta bedre īstam dīķim, tad nu arī to varēs rotāt ar jaunām skulptūrām un citiem dekoriem.