Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 19. septembris
Trešdiena
Muntis, Verners
+19.7 °C
skaidrs laiks

Daugavpilietis Anglijā māca kriminoloģiju

Dainis Ignatāns strādā par kriminoloģijas vecāko lektoru Huddersfīldas universitātē (Anglija), pēta imigrāciju un noziedzību. // Foto: Egita Terēze Jonāne

Daugavpilietis Dainis Ignatāns no 15 gadu vecuma dzīvo Anglijā, un šobrīd ir viens no vadošajiem kriminoloģijas pasniedzējam Eiropā. Viņš daudz ceļo, lai pavērtu  priekškaru zinātnei, kas meklē atbildes, kāpēc cilvēks pārkāpj likumu un kā var novērst noziegumus. Sarunā ar „Latgales Laiku” Dainis pauž novēroto, ka daugavpilieši neinteresējas par likumiem un neprot aizstāvēt sevi, nokļūstot sarežģītās situācijās.

„Kriminoloģija ir zinātne, kas palīdz saprast cilvēku uzvedību, novērst vai pārdzīvot sliktas situācijas. Man patika mācīties skolā, jo sevišķi matemātiku un statistiku, kas šobrīd ir liels palīgs kriminoloģijā,” teic Dainis.

Noziedzību var apturēt sadarbība

Vaicāts, vai viņš atradis atbildi jautājumam, kāpēc cilvēks kļūst par slepkavu, Dainis atminas pētījumu, ka lielākā daļa slepkavību notiek tad, kad noziegums neizdodas tā, kā bija saplānots iepriekš. Piemēram, zaglis iekļūst dzīvoklī cerībā, ka neviena nav mājās, taču viņu ierauga kāds sirmgalvis vai vīrietis, kurš mēģina apturēt zagli. Izceļas kautiņš, kas beidzas ar slepkavību. Dainis uzsver: „Slepkavība bieži vien ir tikai sekas kaut kādai rīcībai, kas, iespējams, bija saplānota. Statistika liecina, ka augsts slepkavību procents ir izvarošanas gadījumos. Noziedzniekam nepatīk, ka upuris kliedz, tāpēc viņš to apklusina uz mūžiem. Ja cilvēks iesāk kautiņu uz ielas, lai pārmācītu otru, viņš taču nedomā, ka kļūs par slepkavu, taču rezultāts ir bēdīgs. Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai cilvēku nav tieksmes darīt ļaunu, daudzi pat kautrējas aizstāvēt sevi un tāpēc mirst.”          

Dzirdot sabiedrības sašutumu, kāpēc nodokļu maksātājiem jāuztur cietumi un jābaro cilvēki, kuri atņēmuši otram dzīvību, Dainis skaidro, ka noziedzību var apturēt, ja sadarbojas abas puses -- sabiedrība un notiesātais jeb cietumnieks. „Mums jājautā sev, vai mēs -- sabiedrība un valsts -- esam gatavi pieņemt atpakaļ sabiedrībā zagļus, laupītājus, slepkavas. Cīņa nebeidzas, ja labojas tikai noziedznieks, tur ir vajadzīga sabiedrības piekrišana, sapratne, ka viņš patiešām labosies vai jau ir labojies. Tā kā slepkavības tiek skaļi atspoguļotas medijos, tādā pilsētā kā Daugavpils, kur visi cits citu pazīst, uzreiz būs zināms, kurš ir vainīgs. Sabiedrība atgrūž tādus cilvēkus. Vai viņiem jāpiespriež nāves sods? Ir daudz gadījumu, kur pēc nāves soda tiek atzīts, ka notiesātais nav bijis vainīgs. Kamēr cilvēce nav atradusi citu risinājumu, tikmēr pastāvēs cietumi.”         

Pilnu rakstu lasiet 24. augusta numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.