„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.3 °C
apmācies

Kā lietas kļūst par eksponātiem

Aija Ditļa: "Šo puskarieti muzejam uzdāvināja" // Foto: Anatolijs Krilovs

Gan reti, gan arī dažādi citi senlaicīgi priekšmeti Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kuram šogad aprit 80 gadi, nonāk dažādi – kaut ko atrod speciālu ekspedīciju laikā, citas lietas cilvēki atdod par velti un par to likteni vairs neinteresējas, savukārt kāds vēlas, lai viņa senču sadzīves priekšmeti rotātu muzeja vitrīnas un plauktus.

Kur likt fizharmoniju

Kāds Daugavpils novada iedzīvotājs, uzzinājis, ka Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā strādā restaurators Staņislavs Grahoļskis, nolēma atdāvināt muzejam senlaicīgu vācu fizharmoniju (mazas ērģelītes) cerībā, ka meistars ar zelta rokām to atjaunos. Taču izrādījās, ka tāds pats mūzikas instruments muzejam jau ir, bet otra glabāšanai fondos nav vietas, jo tiek jau tāpat ir pilni. Muzejā ieteica piedāvāt fizharmoniju cietoksnī, jo tur itin kā esot brīvas telpas.

Avīze "Latgales Laiks" vēlējās noskaidrot, kā senas lietas nonāk muzeja stendos un vitrīnās, kā arī uzzināt par tā krājumiem.

Muzeja Vēstures nodaļas speciāliste Ineta Kuļša pastāstīja, ka cilvēki arī tagad diezgan bieži atdāvina dažādus senlaicīgus, kā arī sadzīves priekšmetus: "Kāds vēlas atbrīvoties no liekām mantām, kuras viņiem nešķiet nozīmīgas. Citi grib, lai veclaicīgas lietas, kuras kādreiz piederējušas viņu senčiem, bagātinātu muzeju. Mūsu iedzīvotāji neizmet retas lietas, un tas ir labi."

Ineta Kuļša: "Mehāniskās klavieres muzejs nopirka no kolekcionāra"

Ineta pastāstīja, ka nesen vecmāmiņa kopā ar mazdēlu, nopirkuši māju, atrada tajā pašdarinātus virtuves piederumus un atnesa tos uz muzeju. Savukārt kāds zēns atnesa senlaicīgu koka naudas krātuvīti. Dāvina arī senlaicīgus pulksteņus, suvenīrus, šķīvjus, porcelāna izstrādājumus un pat apģērbu – speciālisti pieņem arī to, ja apģērbam ir vēsturiska vai  etnogrāfiska vērtība. Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā  kopumā glabājas vairāk nekā 100 tūkstoši dažādu eksponātu.

Pieņemot kārtējo priekšmetu, tiek sastādīts pieņemšanas – nodošanas, tehniskā stāvokļa akts, turklāt tiek noteikta nevis tirgus, bet gan senlietas aptuvenā muzejiskā vērtība. Pēc tam to novieto muzeja fondu glabātavā. Dažkārt apmeklētāji, apskatot stendus, redz, ka tieši šādi priekšmeti vai dokumenti  ir arī viņu mājās, un tad izsaka vēlēšanos nodot tos muzejā.

Liepājnieces dāvinātais galdauts

Pilnu rakstu lasiet 24. augusta numurā.