Preiļu jubilejas svinībās visi interesenti varēja apmeklēt vietējā mākslinieka Jāņa Plivdas gleznu izstādi „Mani Preiļi”.
Par sevi Jānis saka, ka bērnībā viņam patika pētīt zīmētas bildītes, taču tāda iespēja gadījās reti, jo šādu avīžu nebija, bet vecāki nevarēja atļauties nopirkt bērnu grāmatas. Taču ģimene abonēja žurnālu „Zīlīte”, un zēns ik reizi ar prieku gaidīja jauno numuru. Viņš ilgi pētīja zīmējumus un pats mēģināja kaut ko attēlot, neatraujot zīmuli no papīra.
Nākamais mākslinieks savu pirmo zīmējumu uzzīmēja ar ogli uz koka gultas divu gadu vecumā – tā bija kaķa galva. Un jau kopš bērnības viņa acu priekšā bija Ī. Levināta glezna „Zelta rudens”, kurā Jānis vērīgi ieskatās līdz pat šim laikam, ik reizi atklājot kaut ko jaunu. Savukārt tagad to pašu var teikt par Jāņa darbiem – tos var skatīties atkal un atkal, gan pienākot tuvāk, gan atkāpjoties, un vienmēr ieraudzīt ko tādu, kas agrāk palicis nepamanīts. Jānis vēl ir sava stila meklējumos, lai gan viņa radošās darbības cienītāji vienā balsī saka, ka tas jau ir. „Es pastāvīgi esmu meklējumos un visu laiku cenšos atrast kaut ko savu, īpašu, neparastu, ko var pilnveidot bezgalīgi,” paškritiski saka mākslinieks.
Pēc skolas Jānis iestājās Rēzeknes mākslas koledžā, kur viņa skolotājs bija Osvalds Zvejsalnieks. Pēc tam studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, bet pašlaik J. Plivda ir Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas gleznošanas skolotājs. Viņš ir piedalījies daudzos plenēros un izstādēs, tostarp ārzemēs. Pirmā personālizstāde notika 1998. gadā Preiļos, kad māksliniekam bija divdesmit gadi.
