„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.7 °C
apmācies

Zems bezdarba līmenis – patiesība vai izdomājums?

pexels.com

Šī gada jūlijā vidējais bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1% - viszemākais rādītājs beidzamajos deviņos gados. Taču Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par augsto bezdarba līmeni Latgalē – jūlijā šis rādītājs bija 16,4%. Avīzes „Latgales Laiks” aptauja un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ekspertu komentāri liecina, ka situācija darba tirgū strauji mainās.

Trūkst ārstu un celtnieku

NVA Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka bezdarba līmeņa samazināšanos skaidro ar pozitīviem rādītājiem ekonomikā un mazāk izteiktu darbaspēka migrāciju uz citām valstīm. Kā liecina vietējās filiāles dati, šī gada jūlijā Daugavpilī, Daugavpils un Ilūkstes novadā bija 5302 bezdarbnieki. Šis skaitlis turpina samazināties, lai gan dinamiku būtiski bremzē lēnais darba algas pieaugums.

Daugavpilī, tāpat kā Latgalē, pirmām kārtām jūtams ārstu un celtnieku deficīts. Šo problēmu daļēji cenšas atrisināt, piešķirot grantus jaunajiem mediķiem un piesaistot darbaspēku no Ukrainas un Baltkrievijas. Trešo valstu pilsoņi šeit strādā pēc uzaicinājuma, t.i., saņemot darba vīzu. Par viņiem (arī dzīvošanu) atbild darba devējs. Ministru kabinets ir noteicis minimālo atalgojumu ārvalstu viesstrādniekiem – tie ir 926 eiro (bruto).  Taču faktiski gandrīz nav iespējams izsekot tam, kādu summu celtnieki saņem reāli.

Medicīnas jomā pagaidām ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu, savukārt celtniecības nozarē briest lielas pārmaiņas. Lai būvniecības nozarē stātos spēkā ģenerālvienošanās, saskaņā ar kuru celtnieki turpmāk saņems 780 eiro (bruto), savākti 99% parakstu. Acīmredzot, šis dokuments tiks parakstīts tuvāko nedēļu laikā, un tam uzreiz vajadzētu ietekmēt ēnu sektoru (ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir aptuveni 40%). Taču J. Kornutjaka uzskata, ka tamlīdzīgi līgumi nav obligāti jāpilda. Tikai tad, kad jaunie noteikumi kļūs par likuma normu, cilvēkiem radīsies interese par darbu šajā nozarē.

NVA Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka // Foto: A.Rube

Jaunas profesijas

Skolotāji jau vairākus gadus runā par t.s. kompetenču izglītību – reformu, kurai jāsagatavo skolēni mainīgajam darba tirgum. Arī NVA cenšas sekot jaunajām vēsmām, jo pēc 5—10 gadiem pasaulē būs jaunas profesijas, kādas agrāk nekad nav bijušas. Tas attiecas ne tikai augstajām tehnoloģijām, bet arī ražošanu, kur pastāvīgi tiek pilnveidoti darbgaldi un mērierīces. Tieši tāpēc nesen tika uzsākta kampaņa „Zaļā gaisma gados stiprajiem” – kvalifikācijas paaugstināšana speciālistiem, kuriem jau pāri piecdesmit.

Pilnu rakstu lasiet 28. augusta numurā.