Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 18. novembris
Svētdiena
Aleksandrs, Brīve, Doloresa
+2.6 °C
neliels lietus

Daugavpils cietokšņa padomju mantojums RU

Mihaila vārtu alebardes ir padomju laiku „jauninājums”. Savulaik tās izgatavoja interešu pulciņa pasniedzējs Vladimirs Kazaks. Pulciņš darbojās aviācijas augstskolas paspārnē // Foto: Aleksandrs Rube

Augustā Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra darbinieki pirmo reizi rīkoja tematisku ekskursiju par citadeles padomju laika periodu. Šis ieskats pagātnē ir sākumpunkts turpmākajiem ekskursiem Jāņa Fabriciusa Daugavpils Kara aviācijas inženieru augstskolas vēsturē.

Šo ekskursiju veidojuši ilggadēji Daugavpils cietokšņa fani – pētnieks Oļegs Morozovs un bijušais informācijas centra darbinieks Māris Grunskis. Viņi ir aizpildījuši savdabīgu robu tūrisma piedāvājumā, jo agrāk ir izveidotas ekskursijas par cietokšņa cara laiku periodu (no celtniecības līdz Pirmajam pasaules karam) un Pirmās Latvijas Republikas laiku (1920—1940). Jaunā ekskursija vēsta par periodu, kuru atceras daudzi pašreizējie daugavpilieši, tāpēc tajā ir daudz interesantu detaļu un kuriozu stāstu.

Padomju periods cietoksnī ir unikāls tādā ziņā, ka pamestais militārais objekts tika izmantots lielas mācību iestādes vajadzībām. Lai iedvestu dzīvību pamestajā vietā, tika veikta pārplānošana, būvētas Hruščova laiku mājas, demontēti Konstantīna vārti. Atšķirībā no impērijas laiku celtniekiem, padomju militāristi nedomāja par estētiku, viņiem rūpēja tikai praktiskais pielietojums. Pulvera noliktavas un kazemāti pārvērtās par dārzeņu glabātavām un vietām, kur tika skābēti kāposti, arsenālos ierīkoja ēdnīcas, bet bastionos – kinoteātrus un deju plačus. Taču, pateicoties tam, cietoksnis atdzīvojās un kļuva par pilnvērtīgu mikrorajonu, kur pašlaik dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku.

Padomju gados cietokšņa 6. bastiona zonā atradās vasaras kinoteātris un deju placis. Mūsdienās vairākkārt izskanējis priekšlikums šajā novārtā pamestajā vietā ierīkot estrādi

Pusotru stundu ilgajā „padomju laiku ekskursijā” var uzzināt, kāda bija Kara aviācijas inženieru augstskolas kursantu sadzīve, kā jaunie inženieri devās brīvsolī uz pilsētu, bet viņu ķēra patruļas, kā mātes nesa zupas kastroļus, bet kursanti cēla tos augšā ar virvēm, kā jokojot sauca dažas vietas cietoksnī un daudz ko citu. Šīs ekskursijas „rozīnīte”, neapšaubāmi, ir stāsti par „bumbu” cietokšņa 8. bastiona kazemāta griestos (patiesībā tā bija lidmašīnas degvielas tvertne) un slavenā lidotāja – pārbēdzēja Viktora Belenko lidmašīnu.

Viens no vietējiem „šausmu stāstiem” – kazemāta griestos iestrēgusi bumba. Patiesībā tā ir lidmašīnas degvielas tvertne

Padomju lidotājs Viktors Belenko (1947) ir viens no nedaudzajiem disidentiem, kuri bēgšanai no Padomju Savienības izmantojuši neparastus paņēmienus. V. Belenko aizdzinis uz Japānu modernu militāru iznīcinātāju MIG-25 un lūdzis politisko patvērumu. Ir ziņas, ka japāņi un amerikāņi pēc sīkas izpētes atdeva lidmašīnu atpakaļ Padomju Savienībai 1976. gada 15. novembrī un tās daļa (kabīne ar lidmašīnas Nr.31) atradusies Daugavpils karaskolā cietokšņa teritorijā un kalpojusi kā mācību nodarbību eksponāts.

 

Viens no galvenajiem padomju laiku simboliem cietoksnī – iznīcinātājs MIG-19. To demontēja 1993. gadā, palicis tikai postaments. Vietējā biedrība „Latgales novadpētnieki” plāno to atjaunot // Sergeja Koņkova foto

Pieteikšanās šai un citām ekskursijām pa Daugavpils cietoksni - zvanot uz Kultūras un informācijas centru, tālruņi 65424043, 28686331, rakstot uz e-pastu cietoksnis@daugavpils.lv vai sociālajos tīklos.