Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 18. novembris
Svētdiena
Aleksandrs, Brīve, Doloresa
+1.4 °C
apmācies

Personas datu aizsardzības otra puse RU

Valija saņem papīra rēķinus un neuzskata, ka maksa par tiem ir tik liela, ka būtu jāceļ panika // Foto: Jeļena Čursina

2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Avīze „Latgales Laiks” jautāja daugavpiliešiem, kā jaunais likums ietekmējis viņu dzīvi.

Vairākums vidējās un vecākās paaudzes Daugavpils iedzīvotāju uzskata, ka jauninājuma galvenais trūkums ir tas, ka komunālo pakalpojumu uzņēmumiem nācās ieviest maksu par rēķinu piegādi. Šeit, droši vien, liela loma ir Latvijas iedzīvotājiem piemītošajam konservatīvismam. Daudzi pensionāri atzīst, ka viņiem jau ir diezgan grūti apgūt pat visvienkāršāko „interneta ābeci”. Daži vecāka gadagājuma daugavpilieši pastāstīja, ka apmaksāt elektroniskos rēķinus viņiem palīdz bērni, taču daudzi joprojām saņem rēķinus pastkastē un maksā par to naudu. Daugavpilī summa par katru rēķinu nav liela (15 centi), taču katrā Latvijas pilsētā tā ir atšķirīga. Piemēram, jēkabpiliete Darja pastāstīja, ka tur par katru aploksni ar rēķinu no septembra sākuma būs jāmaksā 1,21 eiro. „Ņemot vērā, ka mēnesī parasti ir 3-4 rēķini, gadā par aploksnēm sanāk visai liela summa,” viņa saka.

Lai gan jaunatne ātrāk pielāgojas jauninājumiem un aktīvi lieto internetu, dažiem tomēr nepatīk elektroniskie rēķini. Daugavpilietei Natālijai psiholoģiski bija ērtāk bija saņemt papīra rēķinu. „Šāds rēķins bija savdabīgs atgādinājums – atrodas redzamā vietā un ir jāapmaksā,” viņa saka. Savukārt elektroniskos rēķinus viņa tagad, visbiežāk, atceras pēdējā brīdī.

Daugavpils iedzīvotāja Irina vēl nav izjutusi nedz pozitīvās, nedz negatīvās jaunā likuma puses, taču viņa strādā medicīnas jomā un saka, ka šeit problēmas sakarā ar jauninājumu rodas diezgan bieži. „Interesēties par pacienta veselību drīkst tikai tuvi radinieki, jo īpaši aktuāli tas ir tiem, kuri dzīvo t.s. civillaulībā, jo šajā gadījumā vīrs un sieva nav tuvinieki,” saka Irina.

Turklāt tagad uz pieņemšanu pie ārsta bērns nedrīkst nākt ar vectēvu un vecomāti, kas mūsdienās ir aktuāli, jo daudzi vecāki strādā ārzemēs, aizbraukuši komandējumā vai atvaļinājumā, atstājot bērnu vecvecāku aprūpē. „Pilnvara maksā dārgi, taču tā ir nepieciešama, jo, kamēr bērnus pieskata vecvecāki, var kaut kas atgadīties,” saka jaunā māmiņa Olga un Kristīne, kuras ir neapmierinātas ar jauno likumu. Viņas, tāpat kā vairākumu jaunās paaudzes cilvēku, kaitina vēl viens fakts, kas saistīts ar jauninājumu, - pastāvīga t.s. konfidencialitātes politikas apstiprināšana dažādās mājas lapās vai mobilo telefonu lietotnēs. Daži portāli, ja netiek veikta apstiprināšana, pārtrauc darbu un apmeklētāju vienkārši „izmet”,” saka Kristīne.

„Tas viss ir kārtējā  bezjēdzīgā ņemšanās, kas itin kā domāta cilvēku interešu aizsardzībai, taču patiesībā tas ir vērsts pret mums,” savu sašutumu pauž daugavpilietis Georgijs, „turklāt „meistariem” tas netraucē, tāpat kā agrāk, uzlauzt elektronisko pastu, uzzināt tālruņu numurus, banku kontus un veikt vēl daudzas nelikumīgas darbības.”