Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 13. novembris
Otrdiena
Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
+3.5 °C
apmācies

Laulība iemāca piekāpties un piedot

Olga un Jānis saka, ka laulībā jāprot piekāpties un piedod // Foto: Egita Terēze Jonāne

Šēderieši Olga un Jānis Pēterāni šovasar piedzīvoja jauku pārsteigumu. Bērni sarūpēja krāšņu laulību zelta jeb 50 gadu jubilejas balli.

„Skatījāmies fotogrāfijas un brīnījāmies, kur palikuši gadi. Vienā bildē esam kāzu dienā, citā jau ir piedzimusi vecākā meita, pēc tam arī dvīņi un pēdējais 1989. gadā bija puika. Turpat redzamas darba gaitas. Tagad jau krājam bērnu un mazbērnu fotogrāfijas. Ja aplūko albumus, tad pamostas atmiņas un apziņa, ka laulība ir laba skolotāja. Tā iemāca atteikties otra labā, dalīt kopā priekus un bēdas,” atzīst Olga.

Lielākā bagātība - četri bērni

Lūgti atminēties pirmo satikšanās dienu, abi samulst. Jānis stāsta, ka, būdams Vaboles kūdras purva strādnieks, bieži braucis uz Pilskalni paciemoties pie vectēva un krusttēva. Un tā liktenīgā satikšanās notikusi kārtējā vasaras ciemošanās reizē. „Jānis atbrauca ar motociklu. Redzējāmies, garām skrienot, -- es uz lauku ravēt, bet Jānis -- uz šaušanas sacensībām. Mācījos Dvietes septiņgadīgās skolas pēdējā klasē. Biju vēl skuķis. Pēc tam Jāni iesauca padomju armijā. Viņš atsūtīja fotogrāfiju, no kuras lūkojās liels, dūšīgs cilvēks. Ejot no skolas, ar māsīcu spriedām, ko es darīšu ar tādu apaļu cilvēku. Bet, kad Jānis atnāca atvaļinājumā, es ieskatījos viņā,” stāsta Olga.

Jānis uzbur atmiņu ainu, kā, pārnācis no dienesta, vedis Olgu uz Pilskalnes klubu, kur rādīja kino, bet Olgai palicis atmiņā, kā kāzu dienā Jānis gājis pie viņas ar rudzupuķu pušķi.

Kāzas svinēja Olgas vecāku mājās. Toreiz Bebrenes slavenais kāzu muzikants Gičevskis ar draugiem (viņš ar akordeonu, bet puiši ar taurīti un bungām, atminas Olga) spēlējuši tik braši, ka dejas nerimušās līdz pirmajai rīta gaismai. Jaunlaulātie pēcāk devušies uz Vaboli, kur Jānis strādājis kūdras purvā. Pēc tam Jāni norīkoja uz Līvāniem, un, protams, Olga devās līdzi. „Kur vīrs, tur arī sieva. Ceļojām no vienas vietas uz otru. Kamēr Jānis izstrādāja purvus, tikmēr es strādāju apdrošināšanā. Kas mums ir sakrāts? Četri bērni. Tas ir mūsu lielākais dārgums,” teic Olga.

Jānis piekrīt viņas teiktajam, ka toreiz, saņemot labu algu par darbu uz ekskavatora un apdrošināšanā, varēja izaudzināt brašu bērnu pulciņu. Mūsdienās gan vecāki vispirms rēķina, vai pietiks algas vienam diviem bērniem, un tikai tad dzemdē, saka Olga.

Kad sākusies atmoda, abi atguvuši Jāņa vecāku īpašumus Eglainē un izveidojuši piena lopkopības saimniecību. Bērni pabeiguši skolu un devušies savās dzīves gaitās. Tāpēc abi vecāki nolēma, ka jāsaimnieko lēnāk un citā vietā. Pēterānu pāris pārdeva īpašumu un nopirka māju un zemi Šēderē.

Pilnu rakstu lasiet 4. septembra numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.