Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 15. novembris
Ceturtdiena
Leopolds, Unda, Undīne
+4.4 °C
daži mākoņi

VID pētījums: «aplokšņu algas» samazinās, bet pērn to īpatsvars – 19,9%

VID

Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī šogad ir veicis pētījumu par to, kā mainījusies situācija valstī nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu algu” jomā, un secinājis, ka pērn, salīdzinot ar 2016.gadu “aplokšņu algu īpatsvars samazinājies par  1,7%, liecina VID informācija.

Kopumā dati par pagājušo gadu uzrāda pozitīvu tendenci un “aplokšņu algas” pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām tā ir visnotaļ izplatīta parādība, secināja VID.

2017.gadā kopumā nedeklarētās algas sasniedza 927 miljonus eiro. “Aplokšņu algu”  īpatsvars pērn bija 19,9%. Nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa apjoms sasniedza 663,81 miljonus eiro.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā VID paziņojumā medijiem norādīja, ka “aplokšņu algu” samazināšanās ir pozitīvs signāls.
“Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem,” pauda Pelēkā.

Šonedēļ tiks uzsākta informatīva kampaņa, lai vērstos arī pie darba ņēmējiem un skaidrotu sociālo iemaksu nozīmi un ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem. 

Valsts Sociālas apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa informēja, ka “kampaņas ietvaros VSAA ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas starpniecību izsūtīs personalizētas vēstules 413,8 tūkstošiem darba ņēmējiem vecumā no 18 – 42 gadiem par viņu 2017.gada sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāžu”.

“VID dati uzrāda to, ka arī šajā vecuma grupā teju katram piektajam pastāv risks, ka daļa algas tiek maksāta aploksnē. Ir būtiski uzrunāt tieši šos darba ņēmējus, jo viņu nākotnes pensija un citi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir tieši atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām,” uzsvēra Šmitiņa.

Starp nozarēm, kas rada lielākos zaudējumus valstij, dienesti min dažāda veida tirdzniecība, kravu pārvadājumi, būvniecība, IT sektors, kā arī nekustamo īpašumu darījumi, kokapstrāde un sezonālā lauksaimniecība.

Vienlaikus tie atzīmē, ka vairākos no šīm ilgstoši problemātiskajām nozarēm tieši pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences un ”aplokšņu algu” samazināšanās.

“Galvenais ieteikums ir būt zinošiem un prasīgiem pret darba devējiem, un šobrīd šis darba tirgus ir tāds, kad tomēr var izvirzīt šīs prasības un vienoties par legālām darba attiecībām, legālu darba samaksu, lai neveidotos tā situācija, ka saslimstot vai citā gadījumā, nesaņem no valsts nav gaidīto, jo sociālas apdrošināšanas aģentūra aploksnēs neko klāt nedos,” norādīja Šmitiņa.

 

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.