Aizvadītajā nedēļā Šmakovkas muzejā Daugavpilī varēja noskatīties dokumentālās filmas „Latgalīši Pīterpilī” (“Latgalieši Pēterpilī”) pirmizrādi, tikties ar tās veidotājiem un nobaudīt arī šmakovku.
Filmas kadri tapuši gan Latvijā, gan Krievijā, šajā nolūkā tās veidotāju grupa - Valentīns Lukaševičs, Arnis Slobožaņins, Tenis Bikovskis, Ivars Utināns un Guntis Rasims - šovasar devās ekspedīcijā uz Sanktpēterburgu un klātienē apmeklēja vietas, kurās dzīvoja un darbojās filmas personāži.
Filmas divās sērijās aptverts laika posms no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam. Pirmajā sērijā akcents likts uz latgaliešu nacionālās atmodas laiku (1904.-1917. gads). Filmas veidotāji izpētīja Latgales nacionālās atmodas darbinieku, latgaliešu nacionālās pašapziņas veidotāju - Franča Trasuna, Franča Kempa, Andrīva Jūrdža, brāļu Skrindu, Nikodema Rancāna, Staņislava Kambala, Pētera Līpiņa, Konstances Daugules un Ignata Asāna - gaitas kādreizējā Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterpilī, ļaujot skatītājiem izdzīvot galveno varoņu sadzīves un darba gaitas, iejusties tā laika atmosfērā.
Filmas otrajā sērijā stāstīts par cara Nikolaja II sulaini – no Barkavas nākušo latgalieti Aloizu Lauri Trūpu, kā arī par latgalieti Martu Skavronsku, kura vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I, tāpat aizraujošs ir stāsts par dzelzceļa līniju Pēterburga–Varšava (1860. g.) un optisko telegrāfu Pēterburga–Varšava, kas šķērsoja tagadējo Latgales teritoriju.
Viens no filmas producentiem Arnis Slobožaņins pastāstīja, ka šis ir viņa pirmais nopietnais projekts, ko pats iesniedzis un arī realizējis kopā ar domubiedriem, taču idejas autors ir Valentīns Lukaševičs. „Manuprāt, rezultāts ir labs, esmu īstenojis savas ieceres par 75%, tas ir labi pirmajai filmai. Domāju, ka tas būs labs ieguldījums cilvēkiem, kas neko nezina par Latgales kultūrvēsturi, labs materiāls skolām un veids, kā celt latgaliešu pašapziņu,” teica Arnis. Arī viņam pašam procesā bijis daudz atklājumu: „Atklājumi bija katru dienu – cik daudz ir noklusēts un cik daudz mēs riskējam zaudēt.”
Filmas tapšanas gaitā bijuši arī dažādi piedzīvojumi, piemēram, vairākkārt nonākuši Sanktpēterburgas milicijas redzeslokā, taču tajā pat laikā sastapušies arī ar ļoti cilvēcīgu attieksmi, iejūtību un atbalstu.
Pilnu rakstu lasiet 11. septembra numurā.
