Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 20. septembris
Piektdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+9.0 °C
daži mākoņi

Latgales saimniecības attīstīsies kooperējoties

(No kreisās) Tālis Tīsenkopfs un Ivars Geiba piena un graudu darba grupā meklē attīstības receptes abām nozarēm // Foto: Egita Terēze Jonāne

Lai mazās saimniecības un mazie pārtikas uzņēmumi attīstītos nākamos 20--30 gadus, jaunajiem lauksaimniekiem jāizglītojas, kā saimniekot ar 50--100 ha, pieredzes bagātajiem jādažādo nozares, tostarp jānodarbojas ar mājražošanu un jāattīsta pakalpojumu, loģistikas un tirdzniecības kooperācija. To atzina zinātniski praktiskā semināra „Mazo saimniecību un mazo pārtikas uzņēmumu loma Latgales reģiona attīstībā” dalībnieki.

Jādažādo nozares

Demenes pagasta jaunais zemnieks Romualds Veličko, kurš palīdz vecāku saimniecībā, pieļāva, ka lauksaimnieki attīstīs papildu nozares. Šobrīd viņa ģimenes saimniecībā ir 30 piena govis, augļu dārzs un graudaugu lauki. „Uzturēt tikai vienu nozari, piemēram, piena lopkopību, ir liels risks, lai arī par bioloģisko pienu saņemam lielāku naudu. Bet, dažādojot saimniekošanu, viena nozare balsta citu, ja tā nes zaudējumus, piemēram, laika apstākļu dēļ,” atzina Romualds.

Ūdrīšu pagasta z/s „Kurmīši” īpašnieks Ivars Geiba atzina, ka jaunajiem lauksaimniekiem jāmācās, kā saimniekot ar mazām zemes platībām, tāpat viņš optimistiski prognozēja, ka nākotnē attīstīsies arī kooperācija. To sekmēs dažādas valsts un ES atbalsta programmas, piemēram, nākamgad vairāki saimnieki varēs kooperēties finansējuma piesaistīšanā lauksaimniecības tehnikas iegādei.

Tāpat seminārā tika prezentēts Baltijas studiju centra pētnieciskais projekts SALSA, ko finansē Eiropas Komisija (EK), lai apkopotu ES dalībvalstu ieteikumus EK un Zemkopības ministrijai par  prioritātēm un atbalsta veidiem tieši mazajiem lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem jaunajā finanšu plānošanas periodā 2020.--2027. gadā.

Centra pētnieks Emīls Ķīlis teica, ka pētījums balstās uz intervijām klātienē, kas bija organizētas 36 mazās zemnieku saimniecībās un 11 mazos uzņēmumos Latgalē. Jāpiebilst, ka mazā saimniecībā ir ne vairāk kā 5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai līdz 10 000 eiro lieli ieņēmumi gadā.

Pētnieki analizēja kartupeļu, graudu, piena un biškopības produktu ražotāju pienesumu ekonomikai, jo tie dominē Latgalē. Dažās saimniecībās produkciju ražo tikai pašpatēriņam vai pārdod to galvenokārt pārstrādes uzņēmumiem, vai arī dāvina vai realizē kā barteri (iemainīt ar kaimiņu). Tomēr 80% aptaujāto patērē pašu saražoto produkciju.

Pilnu rakstu lasiet 14. septembra numurā.

Komentāri

17.09.2018 19:13
Linda
Protams, ka laukos vajag kooperēties. Tad var arī finansu projektus labākus rakstīt, arī tehniku var pirkt kopā vairākas saismniecības. Un šādi var saglabāt mazās saismniecības savu esamību, lai nav tikai lielsaimnieki laukos. Arī atbildīgās nozares institūcijas to vairāk atbalsta.
17.09.2018 10:39
Juris
Tas sen skaidrs, ka atslēga uz veiksmi ir kooperācija, sevišķi mazajām un vidējām saimniecībām. Latvijā tam netrūkst labo piemēru. Zemkopības ministrija visu laiku uz to aicina un atbalsta, un līdz šim vinnējuši ir tie, kas ir kooperējušies.