Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 21. jūlijs
Svētdiena
Meldra, Meldris, Melisa
+24.4 °C
skaidrs laiks

Latgales komandu cīņā uzvar daugavpilieši

Pēc divām kārtām, kurās „Daugavpils” grāva savus pretiniekus, ieraidot viņu vārtos vairāk nekā desmit bumbas, aizvadītajās brīvdienās varēja vērot intriģējošu spēli.

Stadionā „Celtnieks” tikās divas Latgales komandas – „Daugavpils” un „Rēzekne”. Atgādinām, ka pirmajā aplī Rēzeknē pretinieki cīnījās neizšķirti – 1:1.

Šoreiz vārtu bija vairāk, turklāt gandrīz līdz spēles beigām nebija skaidrs, kāds būs tās iznākums. Daugavpilieši ātri iesita pirmos vārtus, jau otrajā minūtē izvirzoties vadībā. Pēc tam rezultāts tiks dubultots. „Rēzekne” aktīvi uzbruka, mēģinot saraustīt  „Daugavpils” aizsardzību, līdz viņiem tas izdevās. Tas notika 25. minūtē visai neparastā situācijā – „Rēzekne” uzbruka, citu pēc cita raidot sitienus par daugavpiliešu vārtiem. Savā soda laukumā ar roku nospēlēja J. Sokolovs, tiesnesis  nosvilpa, un šajā brīdī viesi guva vārtus. Savukārt arbitrs tos atcēla, jo jau bija atskanējusi tiesneša svilpe. Pēc tam rēzekniešiem tika piešķirts 1 m soda sitiens, kuru realizēja Dmitrijs Silovs.

Tādējādi sasprindzinājums saglabājās līdz pat spēles beigām. „Rēzekne” aktīvi gāja uz priekšu, meklējot variantus. Arī „Daugavpils” neiesēdās aizsardzībā, cenšoties mazināt sasprindzinājumu. Tas izdevās piecas minūtes pirms spēles beigu signāla, kad laukuma saimnieki guva ceturtos vārtus. Uz „Daugavpils” soliņa atskanēja atvieglota nopūta. Spēle bija aizvadīja godam – daugavpilieši uzvarēja ar rezultātu 4:2 un turpinās „vajāt” „Tukumu”.

„Daugavpils” galvenais treneris Viktors Morozs: „Šogad čempionāts nav labs rezultātu ziņā – tie vairāk kaitē, nekā dod labumu (uzvara spēlē ar „Preiļiem” – 15:0 un „Balviem” – 13:0 – Aut. piez.). Cīņai ar „Rēzekni” mēs gatavojāmies ļoti nopietni, rīkojām ļoti daudz teorētisku nodarbību. Taču jāteic, ka daudz kas neizdevās. Paredzējām, ka spēle būs tieši šāda, zinājām, kā pretinieki veido uzbrukumus, -- tā ir rēzekniešu stiprā puse. Lai gan mēs to visu zinājām, daudz kas nesanāca. Iespējams, man neizdevās spēlētājus pārliecināt, vai arī viņi tomēr mazliet atslābinājās. Taču esmu gandarīts, ka spēles beigās komanda saņēmās un izturēja. Šādās spēlēs nedrīkst dāvināt pretiniekiem izredzes. Nopelnījām divus pavisam muļķīgus 11 m soda sitienus un vienkāršojām pretiniekiem uzdevumu. Šādās spēlēs tamlīdzīgas kļūdas nav pieļaujamas.”

Viss raksts 18. septembra numurā.