„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+9.1 °C
apmācies

Vai sēņu sezona turpināsies?

Anatolijs Krilovs

Visu vasaru Latgales mežos bija atrodamas vien gailenes, bet citu sēņu gandrīz nebija, tomēr septembra sākumā šīs dabas veltes sāka augt atkal. Taču pagaidām to ir maz, visdrīzāk, sausā laika dēļ.

Ne daudz, ne maz

Jāpiebilst, ka arī pagājušajā gadā aina bija līdzīga. Vasarā apkaimes mežos sēnes gandrīz nebija atrodamas, turklāt neauga pat indīgās, toties rudens sākumā sākās īsts sēņu bums, -- mežos bija papilnam baraviku un apšu beku. Visi, kuriem vēlējās, varēja sagatavot ziemas krājumus, cik vien sirds kāro.

Kāds paziņa pasūkstījās, ka vasara bija tik sausa, ka izkalta sēņotne, tāpēc sēnes nav ko gaidīt. Tomēr, neskatoties uz to, dažviet Daugavpils novadā jau rudens sākumā sēņotāji atrada gan gailenes, gan apšu bekas.

Šī raksta autors devās pastaigā pa Vecsalienas pagasta mežu. Bērzu bekas bija atrodamas nevis tīrā skrajā mežā, bet gan biezā un lielā zālē, kur sēnēm nemaz nevajadzētu būt. Pāris stundās  izdevās savākt pusspaini dažādu sēņu, pārsvarā bērzu bekas, gadījās pa kādai gailenei un bērzlapei, jau ir arī celmenes, dižsardzenes un vilnīši. Salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām, „kluso medību” guvums bija pavisam niecīgs. Bet kā ir tirgū?

„Turkus” nopirka angļi

Tirgus ir vieta, kur var pārliecināties, vai mūsu mežos ir sēnes. Visu vasaru letes stāvēja tukšas, bet septembra sākumā sēnes pa drusciņai sāka tirgot. Tas nozīmē, ka sēņotne ir saglabājusies, turklāt ir silts laiks, taču trūkst lietus. Gaļina Panteļejeva pārdeva „turkus” – meža šampinjonus,  prasot par tiem 50 centus. Gaļina tos salasīja gaļas mikrorajona apkaimē, sanāca apmēram spainis. Savukārt viņas dzīvesbiedrs Viktors speciāli devās sviesta beku meklējumos.

Pircēja netirgojās

G. Panteļejeva pastāstīja, augstvērtīgas sēnes sastopamas reti, bet, ja arī izdodas uziet, tās parasti ir tārpainas: „Ir žēl izmest, taču precei ir jābūt labai, citādi pircēji neuzticēsies. Pagaidām sēņu ir maz, bet jācer, ka situācija uzlabosies.” Gaļina pārdeva visu savu preci – viņai palīdzēja angļi, kuri nav raduši tirgoties par katru centu, -- ņēma un nopirka visus „turkus” uzreiz.

Pilnu rakstu lasiet 21. septembra numurā.