Rēzeknē pēc vērienīga remonta gājējiem un autobraucējiem atklāts vēsturiskās Latgales ielas posms. Šo pasākumu nolēma apvienot ar tradicionālo rudens jeb Miķeļdienas gadatirgu. Neskatoties uz auksto laiku, svētki sapulcināja gandrīz visus pilsētniekus – iedzīvotāji labprāt apmeklēja gadatirgu, mielojās ar zemnieku saimniecībās ražotajiem gardumiem un dalījās iespaidos par atjaunoto ielu.
Rēzekne ir pilsēta Latgales sirdī, savukārt Latgales ielu uzskatāma par pilsētas sirdi. Tā ir viena no vecākajām Rēzeknes ielām, tajā saglabājusies gan pirmskara apbūve, gan XIX gadsimtā celtās sarkano ķieģeļu ēkas, kā arī 1780. būvētā ēka. Tāpat kā pirms simts gadiem, pa Latgales ielu cilvēki dodas uz tirgu, katoļu baznīcu un sinagogu. Visi interesenti varēja iepazīties ar Latgales ielas vēsturi, dodoties ekskursijā „Krustceļos, kur veidojās pilsēta”.
Senlaicīgās ielas rekonstrukcijas pamatideja bija apvienot vēsturi un mūsdienas. Cenšoties maksimāli saglabāt ielas vēsturisko veidolu – bruģi, senlaicīgās laternas, celtnieki ierīkoja arī mūsdienīgās komunikācijas –maģistrālos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, lietus ūdens kanalizāciju, kā arī uzstādīja videonovērošanas kameras.
Braucamā daļa ir maksimāli sašaurināta (tikai 7 metri), visa pārējā teritorija nodota gājēju un riteņbraucēju rīcībā. Ir ierīkotas arī puķu dobes, uzstādīti soliņi un jaunas autobusu pieturas ar digitāliem informācijas stendiem.
Tirgotāji, kuri bija sabraukuši uz gadatirgu no visas Latvijas, kā arī Lietuvas un Baltkrievijas, pastāstīja „Latgales Laikam”, ka viņiem patīk ielas jaunais veidols, ļoti veiksmīga ir arī ideja organizēt gadatirgu Latgales ielā, jo šeit ir pats pilsētas centrs, tuvumā atrodas autostāvvietas un kafejnīca. Protams, ielas remontdarbu laikā neērtības izjuta visi, jo īpaši veikalu īpašnieki. Piemēram, Jūlija atvēra savu mājas virtuves kafejnīcu tieši pirms gada, kad iela bija izrakņāta. Bija ļoti grūti saglabāt biznesu, bet tagad viņa cer, ka grūtības ir aiz muguras. Rudens gadatirgus letes stiepās gandrīz kilometra garumā, cilvēki pirka dārzeņus un augļus, stādus, medu, Latgales speķi un sierus. Izņemot tradicionālās preces, gadatirgū tika piedāvātas delikateses – jūras aļģu ikri, savukārt dārzkopji iegādājās neparastās kolonnveida ābeles – tām nav sānu zaru, bet augļi aug pie stumbra. Sasildīties varēja pie lielajiem zupas katliem un skatuves, kur uzstājās vietējie kolektīvi.
Gadatirgus „karaļi” šogad bija ķirbji, kuru raža šovasar jo īpaši iepriecināja zemniekus. Ineta Liepniece (Riebiņu pagasta saimniecība „Kalnaviņi”) pastāstīja galveno labas ražas noslēpumu: „Ķirbju audzēšana mums ir veids, kā saliedēt ģimeni, - kopā stādām, kopjam, novācam. Tas vienmēr ir satraucoši un aizkustinoši, jo mēs sapulcējamies kopā.”
