Ievest darbaspēku vai meklēt risinājumus pašu mājās? Par to, kādi varētu būt risinājumi, Salacgrīvā diskutēja Vidzemes uzņēmēji, jo darbinieku jautājums šobrīd ir samilzis arī Latvijas reģionos, un trūkst ne vien vienkāršā darba darītāju, bet arī vidējā līmeņa vadītāju.
Tiekoties uzņēmējiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas biedriem, tiek iezīmēta šī brīža situācija, proti, ja investors vēlas atvērt ražotni, piemēram, kurā būtu vajadzīgi ap 200 strādnieku, tad tas šobrīd būtu pat neiespējami. To, ka darbinieku trūkst ne tikai lielajās pilsētās un dažās jomās, uzsver arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane:
''Bezdarbs kā tāds - mums viņš ir Latgalē, Latgales pusē tiešām šis bezdarba rādītājs ir pietiekoši augsts. Pārējās pašvaldībās bezdarba rādītājs ir ļoti mazs, kas liecina par to, ka darbinieku trūkst, bet šeit jāpiezīmē, ka pavisam noteikti visās pašvaldībās un profesijās trūkst kvalificēta darbaspēka. Tā ir lieta, par ko uzņēmēji brīdināja jau gadu atpakaļ, ka ir nepieciešamas gan īpašas mācību programmas, gan īpaši stimulēt, lai jaunieši iet mācīties matemātiski ietilpīgās zinātnes, lai mums būtu kvalificētais darbaspēks.''
Trūkst izglītotu speciālistu, no sava uzņēmuma pieredzes apliecina arī Valmieras metālapstrādes uzņēmuma „Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings:
'Tagad ir moderni teikt, ka vajadzētu celt darba ražīgumu. Lai celtu darba ražīgumu, patiesībā trūkst labu, izglītotu speciālistu tieši darba organizācijā, tai skaitā inženieru, vidējā posma vadītāju. Risinājumi ir pasmagi, ja mēs skatāmies, kā attīstījusies ir Rietumeiropa, tad tā ir diemžēl kvalificēta darbaspēka ievešana no tuvējām, kā lai saka, Latvijas pierobežas valstīm, kurās ir šie speciālisti.''
Aivars Flemings stāsta, ka uzņēmumam ļoti būtu vajadzīgi metinātāji, kuru arī šobrīd trūkst:
''„Valpro” viena no pamatprofesijām ir metinātāji, un ļoti liels pieprasījums šīm specialitātēm ir ārpus Latvijas, un līdz ar to mēs nespējam viņus pieražot.''
Šobrīd valstī netrūkst profesionāli tehnisko skolu, bet diemžēl realitātē darbiniekus nākas apmācīt pašiem.
''Ja kāds gribētu mācīties par metinātāju, lūdzu, nāciet uz ''Valpro'', piesakieties, mēs apmācīsim un garantēsim arī darbavietu,'' aicina Flemings.
Kā vienu no risinājumiem darbaspēka jautājumā uzņēmēji saredz daudz elastīgāku profesionāli tehnisko skolu un arī bezdarbnieku apmācību pielāgošanos darba tirgus prasībām. Par to ir gan ļoti daudz runāts, taču tāda īsta risinājuma nav, uzskata Andra Feldmane:
''Elastības absolūti nav, bet, vai to elastību var ļoti ātri izveidot, nemāku teikt, jo, ja mēs skatāmies uz Latvijas uzņēmējiem, viņi nav lieli, viņi ir tādi vidēji un, ja viņam ir vajadzīgi 10 jauni speciālisti, tad jautājums, vai profesionāli tehniskā skola varēs dēļ 10 audzēkņiem izveidot kursu. Jautājums, vai nevajag 20, vai pietiks ar desmit, to es nemāku atbildēt, bet to, ka šī elastība, šī komunikācija varētu būt lielāka, visnotaļ, jā.''
lsm.lv
