Latvijas pilsētās nav nemaz tik daudz ielu un objektu, kuri nosaukti par godu Latgales kongresam 1917. gadā – tā ir Valerijas Seiles, Nikodema Rancāna, Franča Kempa iela, Franča Trasuna piemineklis, kas atrodas kongresa norises vietā – Rēzeknē. „Latgales Laika” interesi izraisīja Valerijas Seiles iela, un tas, pirmām kārtām, saistīts ar viņas plašu pedagoģisko darbību gan Latvijā, gan Daugavpilī.
Izcilā novadniece
Valerija Seile ir pirmā sieviete Latgalē, kura ieguvusi augstāko izglītību. Viņa mācījās Pēterburgā, uz kurieni, sekojot tēvam, nabadzīgam zemniekam no Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta, pagājušā gadsimta beigās devās visa ģimene. Jau dzīvojot Pēterburgā, Valerija darbojās latgaliešu kultūras un valodas saglabāšanas jomā, strādāja latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā.
1917. gadā Valerija Seile atgriezās Rēzeknē, kur piedalījās Latgales kongresā, kurā izvirzīja ideju, ka novads jāattīsta izglītoties cilvēkiem, tāpēc jāpaaugstina izglītības līmenis gan Latvijā, gan Latgalē. Pēc tam visa viņas dzīve bija veltīta izglītības attīstībai reģionā un visā valstī. Datu bāzē „Latgales dati” minēts, ka Valerija Seile veidojusi Latvijas izglītības sistēmas pamatus Rēzeknē, Krāslavā, Daugavpilī un Rīgā. Viņas lielākais ieguldījums izglītības attīstībā reģionā bija Daugavpils Valsts skolotāju institūta nodibināšana, kurš ilgus gadus bija lielākā Latgales skolotāju kadru kalve.
Lai gan dzīves pēdējos gadus Valerija Seile pavadīja Rīgā un tur arī nomira, viņa apbedīta Daugavpils katoļu kapos. 1991. gada maijā tur atklāts tēlnieka Bērtuļa Buļa veidots piemineklis.
Lai atcerētos
Valerijas Seiles iela Rēzeknē atrodas centrā, taču tā ir salīdzinoši īsa un klusa. Šeit nav daudzstāvu ēku, vien privātmāju rindas, kur starp XX gadsimta sākuma koka namiem vīd dažas mūsdienīgas privātmājas. Vēsturiskie dati liecina, ka šī iela nopietni cieta Otrā pasaules kara laikā, kad tika sagrautas daudzas ēkas, tostarp arī pagājušā gadsimta divdesmitajos gados būvētais Tautas nams. Tolaik tā bija Aizsargu iela, bet līdz 1917. gadam tai bija viens no populārākajiem nosaukumiem Krievijas impērijā – Spaskas iela, savukārt padomju laikos tā pārtapa par Sarkanarmijas ielu. Pašreizējais nosaukums ielai tika piešķirts vien 1992. gadā, jo tajā atrodas neliels nams, kurā no 1940. līdz 1946. gadam dzīvoja un strādāja Valerija Seile.
Pašlaik šī vecā māja ir vietējās nozīmes koka arhitektūras piemineklis. Uz mājas fasādes vēl saglabājušās koka „mežģīnes”, kas tai piešķir vēsturiskumu. Taču tā ir apdzīvota, tāpēc pilsētas pašvaldībai pagaidām nav nekādu noteiktu mājas saglabāšanas plānu vai arī ieceres izveidot tajā muzeju, pastāstīja Rēzeknes pašvaldības teritorijas plānošanas speciāliste un projektu vadītāja Marina Labanovska.
Pilnu rakstu lasiet 5. oktobra numurā.
