Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 18. decembris
Otrdiena
Klinta, Kristaps, Kristers, Kristofers, Krists

Nākamā gada valsts budžets var aizkavēties

pixabay.com

Jau nākamnedēļ Eiropas Komisijā (EK) plānots iesniegt nākamā gada valsts budžeta plānu. Savukārt paša budžeta likuma pieņemšana, arī tas, vai tajā atvēlēs naudu, piemēram, valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algu palielināšanai, jau būs nākamās valdības ziņā. Brīvu līdzekļu vērienīgai tēriņu palielināšanai gan nākamā gada budžetā šobrīd nav.  

Citus gadus ap šo laiku nākamā gada valsts budžeta likums jau būtu iesniegts Saeimā vai notiktu pēdējie priekšdarbi pirms tā iesniegšanas parlamentā. Tomēr vēlēšanu gados budžeta likuma sagatavošana ir jaunās valdības, bet apstiprināšana – jaunās Saeimas ziņā. Tas gan nenozīmē, ka darbs pie budžeta dokumentu sagatavošanas šobrīd būtu apstājies. Jau nākamnedēļ 2019. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu plānu plānots nosūtīt izvērtēšanai Eiropas Komisijā.

„Eiropas Komisijai ir jāiesniedz esošais budžeta plāns, kaut kas līdzīgs fotouzņēmumam, kur mēs nofiksējam ieņēmumus un izdevumus, neveicot nekādus jaunus grozījumus vai priekšlikumus. 25. oktobrī mēs varētu saņemt Eiropas Komisijas vērtējumu par izlaižu starpībām un citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas, protams, arī ietekmē budžeta deficītu,” skaidro aizejošās valdības finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības.

“Pēc 25. oktobra varēs sākt strādāt ar jauno budžeta plānu, bet lielā mērā tas ir atkarīgs no jaunās valdības un tās budžeta politikas prioritātēm,” norāda ministre.
Tieši šonedēļ Starptautiskais Valūtas fonds nācis klajā ar svaigu prognozi par ekonomiskās attīstības tendencēm pasaulē. Latvijai prognozētais izaugsmes temps nedaudz samazināts. Vēl pavasarī Starptautiskā Valūtas fonda eksperti lēsa, ka nākamgad Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,5%, bet tagad prognozētais iekšzemes kopprodukta pieaugums samazināts līdz 3,3%.

Tomēr makroekonomiskās prognozes, uz kurām balstīti aprēķini par 2019. gada valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, ir visnotaļ reālistiskas, apstiprina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, uzreiz gan piebilstot, ka jārēķinās arī ar riskiem.

„Riski tomēr ir pietiekoši būtiski. Ir lejupvērstie riski, ir augšupvērstie riski. Augšupvērstie riski ir pamatā saistīti ar mūsu darba tirgu. Līdz ar ekonomiskās izaugsmes piebremzēšanos tiek prognozēts, ka arī darba algas un nodarbinātības pieaugums varētu sabremzēties. Ja tas nenotiek, tad tā iekšzemes pieprasījuma puse, protams, būs spēcīgāka,” stāsta Rutkaste.


lsm.lv

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.