Nākamā gada maijā Preiļos plānots atvērt jaunu privātu mākslas galeriju, kurā varēs aplūkot unikālas metāla skulptūras un motociklus, kādiem nekur pasaulē nav analoga. To autors ir Aleksandrs Nesterjuks, kurš soli pa solim pilnveido savu vaļasprieku.
Hobijs sev un citiem
Topošās galerijas ēku var pazīt pēc ārsienu zīmējumiem, kurus veido Aleksandra dzīvesbiedre Alīna. To droši var saukt par šī radošā tandēma kopprojektu. Arī ikdienā viņi strādā plecu pie pleca – Aleksandram ir sava autokrāsošanas darbnīca, turpat atrodas arī dizaineres Alīnas darba telpas.
Galerijas ēka atrodas vien metrus simts no darbnīcas. Pirmā stāva iekštelpās remonts jau pabeigts un neparastie eksponāti ieņēmuši savas vietas, pamazām tiek iekārtota kafejnīca, kur pie kafijas varēs nobaudīt saldumus dažādu auto rezerves daļu izskatā, kā arī tiek labiekārtots otrais stāvs, kur būs ekspozīcijas turpinājums. Diez vai kaut kur vēl izdosies redzēt līdzīga dizaina interjeru un arī tādus darbus -- tie ir Aleksandra iztēles auglis.
Galerijā atrodas Aleksandra veidotie custom motocikli, kas ir vienā eksemplārā un ir unikāls roku darbs, kas pagaidām gan Latvijā vēl netiek pienācīgi novērtēts, taču tam ir liela perspektīva. Galerija solās būt gana atraktīva, piemēram, te būs arī mototrenežieris, uz kura varēs izmēģināt balansēt uz aizmugurējā riteņa. Vēl arī taps āra veranda un citas interesantas lietas.
Savukārt liekās un nolietotās auto un moto rezerves daļas atradušas radošu pielietojumu un kļuvušas par pateicīgu materiālu oriģināliem mākslas darbiem. Turklāt katrā no tiem ir ielikta jēga. Piemēram, skulptūra „Drakalin” veltīta Pūķa gadam, kurā dzimusi viņa sieva. Pašam meistaram īpaša ir skulptūra „Likums”, kas simbolizē likumu sarežģītos līkločus, kas cilvēkam jāpārvar. Turpat blakus novietots darbs „Dusmas”, kas ir likuma peripetiju izraisītas sekas, skaidro Aleksandrs.
Jau vairākus gadus viņa skulptūras piedalās Starptautiskajā leļļu festivālā Preiļos, iegūstot skatītāju atzinību. Tas dod stimulu un pārliecību, ka viņš iet pareizā virzienā.
Skrūvīte pie skrūvītes
Aleksandrs stāsta, ka aizraušanās ar motocikliem nāk no bērnības, kad tēvs viņam uzdāvinājis izjauktu, somā saliktu motociklu, ko viņš pa detaļām savācis kopā, nokrāsojis un vizinājies.
Aleksandra tēvs savulaik bijis ļoti labs autokrāsošanas meistars, šo arodu līdz ar darbnīcu nodevis dēlam. Puisis atzīst, ka nevienā arodskolā nav mācījies, pat skolu ar grūtībām pabeidzis, toties tieši tēva darbnīcā iemācījies strādāt ar metālu, just formu. „Labs autokrāsotājs jau ir mākslinieks,” saka Aleksandrs.
Pilnu rakstu lasiet 12. oktobra numurā.
