„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+6.8 °C
apmācies

Mūsdienu arhitektūras vēsturiskais aspekts

Jeļena Čursina

Par godu Pasaules arhitektūras dienai arhitekti no visas Latvijas pulcējās cietoksnī, -- vietā, kura, no arhitektūras viedokļa, attīstās visstraujāk.

 Pasaules arhitektūras diena sākās ar Latvijas arhitektu darbu prezentāciju, kuri bija izvirzīti „Latvijas Arhitektūras gada balvai”, tostarp Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas kandžas ražotne, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunais korpuss, pārbūvētais VEF ražošanas korpuss, atjaunotā kapliča Balvu novada Bērzpils pagastā u.c. Latvijas Arhitektu savienības vadītājs Juris Poga pauda cerību, ka drīzumā arhitektūras jēdziens kļūs plašāks un nozīmēs ne tikai ēku būvniecību, bet arī vides veidošanu.

Vēstures doktors Mārtiņš Mintaurs lekcijā par Daugavas nozīmi pilsētas arhitektūras kontekstā  beidzamajos piecos gadsimtos pastāstīja, kas šajā laikā paveikts upes krastos un kā tas ietekmējis apkārtējo ainavu un kādu iespaidu atstājis kultūrvēsturiskā ziņā. M. Mintaurs uzsvēra, ka ievērojamākie arhitektūras objekti Daugavas krastā ir militārie objekti. Taču viņš uzskata, ka harmoniskas pilsētvides veidošanā svarīgas ir arī ne tik nozīmīgas ēkas. Īpašu vērību vēsturnieks veltīja Poguļankai, kas atrodas Daugavas tuvumā, bet tagad grimst aizmirstībā.

Arhitekte un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes valdes locekle Inguna Jekale uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, plānojot teritoriju. Viņa uzskata, ka mūsdienās celtniecībā tiek pieļauti neskaitāmi pārkāpumi, kas attiecas uz vēsturiskām ēkām un objektiem. I. Jekale uzskata, ka pašvaldību un arhitektu kļūdas teritorijas plānošanā būs redzamas vēlāk, kad būs neiespējami kaut ko labot, tāpēc viņa aicina plānot rūpīgāk un šajā procesā ņemt vērā visus arhitektūras pieminekļus. Renovējot šādus objektus, jāņem vērā vēstures dokumenti, zīmējumi un fotogrāfijas. Visvairāk tas attiecas uz pilsētu centriem, dievnamiem, pilskalniem un citiem arhitektūras pieminekļiem.

Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis pauda cerību, ka arhitekti radīs pilsētā iedvesmas avotu un vietu savu radošo ieceru īstenošanai.