Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 25. augusts
Svētdiena
Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
+10.8 °C
skaidrs laiks

Vai nāk jauni „treknie gadi?”

pixabay.com

Beidzamajā laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos aizvien biežāk sastopamas ziņas par ekonomiskās situācijas uzlabošanos un bezdarba līmeņa samazināšanos, par to bieži runā valsts pirmās personas. Daži biznesa vides pārstāvji ziņo, ka atgriežas tā sauktie „treknie gadi”, - jēdziens, kurš tieši pirms desmit gadiem kļuva par sugas vārdu laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam.

„Latgales Laiks” nolēma salīdzināt galvenos makroekonomiskos rādītājus Latvijā un pajautāt ekspertam, vai tiešām mēs virzāmies pretī labklājībai, vai arī skaitļi liecina par pretēju procesu? Salīdzinājumam publicējam Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes, Pasaules bankas datus un starptautiskā portāla tradingeconomics.com prognozes līdz 2018. gada beigām.

2008. un 2018. gads Latvijā

  • Iedzīvotāju skaits – 2,19 miljoni/1,93 miljoni cilvēku
  • Iekšzemes kopprodukts – 24,5 miljardi eiro/27,4 miljardi eiro (prognoze)
  • Vidējā neto darba samaksa – 682 eiro/1004 eiro (aktuāla)
  • Bezdarbs – 6,4%/6,1% (aktuāls)
  • Preču eksports – 6,3 miljardi eiro/aptuveni 12 miljardi eiro (prognoze)
  • Pakalpojumu eksports – 3,6 miljardi eiro/vairāk nekā 5 miljardi eiro (prognoze)
  • Vidējā pensija (izdienas un vecuma) – 173 un 198 eiro /347 un 289 eiro (2017. gads)
  • Pirmklasnieku skaits Latvijas skolās – 19 821/18 443
  • Valsts ārējais parāds – 18,7%/39,5% (prognoze)
  • Tirdzniecības bilance (starpība starp eksportu un importu) -12,3/-1,1
  • S&P ilgtermiņa kredītreitings – BBB+/A

Ekonomikas doktore, biznesa portāla baltic-course.com galvenā redaktore Olga Pavuk

Ekonomikas doktores, biznesa portāla baltic-course.com galvenās redaktores Olgas Pavukas komentārs: „Viens no svarīgiem augošo ekonomiku izaugsmes rādītājiem ir ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI). To pieplūdums uzņēmumu pamatkapitālā liecina par uzticēšanos valstij un stimulē ekonomisko izaugsmi. Taču ĀTI statistika visās trijās Baltijas valstīs liecina par to samazināšanos.

Runājot par Latviju, „Lursoft” dati liecina, ka pēc investīciju pieauguma 2009. gadā, kad ĀTI sasniedza 1,05 miljardus eiro, turpmākajos gados to plūsma apsīka, bet kopš 2016. gada ĀTI rādītāji ir negatīvi:

  • 2016. gads – mīnus 255,8 miljoni eiro;
  • 2017. gads – mīnus 29,9 miljoni eiro;
  • 2018. gada deviņos mēnešos – mīnus 189,2 miljoni eiro.

Nestabils ir arī darījumu skaits ar ārvalstu kapitālu: 2007. gadā – 8360, 2010. gadā – 6686, 2015. gadā – 14 358, savukārt 2018. gadā (oktobra sākums) – tikai 8949, t.i., pieaugoša tendence nav vērojama.

Ārvalstu investīcijas tiek novirzītas uz tām valstīm, kur ir pārdošanas apjomu pieauguma perspektīvas ilgtermiņā.  Ārvalstu investori, kuri strādā Latvijā, vērtējot biznesa klimatu valstī, atzīmē šādus negatīvus faktorus, - dārga elektroenerģija, VID kontroles nesakārtotība, tenderu organizācija, kur pirmajā vietā ir cena un netiek ņemti vērā kvalitātes rādītāji, kā arī kreditēšanas problēmas Latvijas bankās.

Acīmredzot, pagaidām ārvalstu investori neuzskata Baltijas valstis par perspektīviem reģioniem. Tāpēc mums atliek vien paļauties uz saviem spēkiem.”