SIA “Agraris” ir viena no lielākajām graudu audzētājām Daugavpils novadā. Ģimenes uzņēmumu turpina vadīt Aleksandrs Harlamovs, taču graudu kaltes modernizācija notikusi līdz ar nākamās paaudzes, dēla, arī Aleksandra, iesaistīšanos darba vadīšanā. Viņš šomēnes devās pēc Zemkopības ministrijas organizētajā konkursā “Sējējs 2018” piešķirtās veicināšanas balvas nominācijā “Gada lauku saimniecība”.
Uzņēmuma sākotne meklējama Vīgantos, taču nu jau teju 20 gadus graudi no uzņēmuma laukiem tiek vesti uz angāru--kalti netālu no Višķu ciema, kas izbūvēta bijušajā lauksaimniecības aviācijas laukumā. Pērn šeit noslēgusies nozīmīga modernizācija – darbs kaltē automatizēts, ieviešot dažādas tehnoloģijas. Vienu no tām var pamanīt jau ārpusē -- pirms kravas nogādāšanas kaltē, lauksaimniecības transportlīdzeklim jāuzbrauc uz speciāliem svariem, kas pēc tam aprēķina un fiksē nepieciešamos darbus. „Tas ievērojami atvieglo darbu, jo operators tad var veltīt uzmanību kam citam,” A. Harlamovs norāda, ka visas ierīces tiek vadītas no nelielas kioska izmēra būdiņas. Modernizācija notikusi, īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus, taču nācies ieguldīt arī pašiem.
Automatizācijas ieviešanu veicinājis arī tas, ka pēdējo gadu laikā izdevies palielināt apstrādājamās platības, iegādājoties papildus zemes īpašumus. Līdz ar to pieaudzis darba apjoms, kas mainīja līdzšinējo uzņēmuma vadības organizāciju. “Ar tēvu spriedām, ka 1500 hektāri ir robeža, ko pārvarot, jāmaina pieeja, arī problēmas jārisina citādāk,” stāsta A. Harmalovs. Lielākā daļa lauku atrodas dažu kilometru rādiusā ap angāru, bet nelielas platības atrodas arī Kalupes pagastā. Šogad iegādāts trešais kombains, ziemā plānots apgūt arī zemi, kas šobrīd aizaugusi ar krūmiem.
SIA “Agraris” nodarbina 15 darbiniekus, ražas sezonā papildus tiek algoti vēl trīs darbinieki. Tāda kārtība bijusi arī agrāk, bet pēdējo gadu laikā mainījies darbinieku sastāvs, daudzi no tiem ir jaunieši. A. Harmalovs pats ieguvis agronoma augstāko izglītību, tāpēc uzskata, ka pieredze ir svarīga, taču augstāk viņš vērtē strādnieka patstāvību un to, vai uz viņu var paļauties. Svarīgākos plānošanas jautājumus uzņēmumā gan joprojām izlemj tēvs. „Tas ir ģimenes uzņēmums, katrai paaudzei ir, ko tajā ieguldīt. Vecmamma var padalīties pieredzē ar uzkrātajām gudrībām, tēvam ir spēks un ietekme, man ir enerģija “dzīties uz priekšu”, attīstīties,” stāsta A. Harlamovs.
Pilnu rakstu lasiet 19. oktobra numurā.
