Indras pagasts šovasar pārsteidzis ar neparastu tūrisma objektu – Laimes muzeju. Taču ar to pārsteigumi nebeidzas, un jau tuvākajā laikā te varētu tapt vēl viens ļoti interesants apskates objekts – aptieka.
Atgriešanās pagātnē
Indras ciema centrā atrodas kāda veca ēka, kas jau vairākus gadus stāv tukša. Ja vērīgi ielūkojas, uz tās fasādes var saskatīt izbalējušu uzrakstu „Aptieka”. Tā
darbojusies ilgus gadus, kopš 1927. gadā to izveidojis aptiekas toreizējais īpašnieks Jānis Gailis. Par aptiekas dibināšanas gadu liecina uzraksts uz oriģinālās ūdens notekcaurules. Laimes muzeja vadītāja Ilona Kangizere stāsta, ka aptieku atminas kopš mazām dienām. Savu darbību tā izbeidza ap 2011. gadu, kad mainījās likumdošana farmācijas jomā un vecā ēka vairs neatbilda prasībām -- te nekad nav bijusi ne kanalizācija, ne ūdensvads.
Ilonai rokās senlaicīgu atslēgu saišķis, ar tām viņa atslēdz priekšnama un tad aptiekas durvis. Ieejot telpās, šķiet, ka te ir apstājies laiks. Melnbaltām flīzītēm klāta grīda, senas koka mēbeles, plauktos neskaitāmas bundžiņas, dažās vēl saglabājušās nezināmas izcelsmes smērītes. Daudzas bundžas te saglabājušās kopš aptiekas atvēršanas dienas. Plauktos glabājas dažādas ierīces medikamentu izgatavošanai un fasēšanai, zālīšu etiķetes. Bijušajā farmaceita darba kabinetā uz galda stāv medicīnas grāmatas, uzskaites žurnāli, vecs tālruņa aparāts un citas vien farmaceitiem zināmas ierīces. Kādā telpā atrodas veca krāsniņa, uz kuras savulaik katlos vārīts ūdens, lai sterilizētu traukus un arī marles slimnīcai, kas atradās netālu. Šķiet, ka vēl vakar te viss ir darbojies.
Ilona stāsta, ka šovasar kadrus savai filmai „Pilsēta pie upes” Indrā filmējis latviešu režisors Viesturs Kairišs. Kad pagasta vadītāja Ērika Gabrusāne viņu ievedusi aptiekas telpās, režisors bijis mēms no pārsteiguma. „Viņš koda sev elkoņos, ka nav zinājis iepriekš par šādas aptiekas pastāvēšanu, jo filmas ainām Daugavpils novadā veidojis speciālu paviljonu, imitējot seno laiku aptieku. Tas maksājis lielu naudu, bet te viss īsts un par velti,” saka Ilona.
Saglabāt vēsturi nākamajām paaudzēm
Pēc aptiekas slēgšanas ēka stāvēja aizslēgta, neviens īsti nezināja, kam tā pieder. Par laimi, to nav skāris laika zobs, tā arī netika izpostīta, lai gan zagt tur īsti nav ko. Ēkas pagalmā ir otras durvis, caur kurām var nokļūt uz senlaicīgām koka kāpnēm, kas ved uz otro stāvu. Tur savulaik atradās aptiekāra un viņa mācekļa dzīvokļi, bet pašlaik dzīvo kāda sirmgalve.
Pilnu rakstu lasiet 26. oktobra numurā.
