„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.4 °C
apmācies

Līgatnes „papīra” ieleja

Jeļena Ivancova

Mēs visi atceramies plānās skolas burtnīcas iezaļganā krāsā, uz kuru aizmugurējā vāka atradās reizināšanas tabula. Tikai retais pievērsa uzmanību necilajam uzrakstam uz vāka, kurš liecināja, ka šīs burtnīcas tiek ražotas Latvijā. Līgatnes papīrfabrika nodrošināja ar papīru visu Padomju Savienību, bija vecākā Eiropā un, nostrādājusi gandrīz 200 gadus, pavisam nesen tika slēgta.

Latvijas vienīgo papīra ražošanas un makulatūras pārstrādes uzņēmumu piemeklēja tāds pat bēdīgs liktenis, kā daudzas citas valsts ražotnes, un tagad kādreiz trokšņainais fabrikas komplekss ar bagātu vēsturi, kur strādājuši simtiem cilvēku, atdzīvojas vien tad, kad atbrauc tūristi. Gan agrāk, gan tagad tūrisms ir viena no Līgatnes novada prioritātēm. Novads atrodas gleznainā Gaujas Nacionālā parka gleznainajā ielejā, tā ir ļoti skaista, unikāla vieta, kur jebkurā gadalaikā dažas stundas vai dienas var atpūsties gan fiziski, gan garīgi.

Papīrfabrikas komplekss

Līgatne izvietojusies uz sešiem pauguriem – Rīgaskalna, Spriņģukalna, Skolaskalna, Plučukalna, Kiberkalna un Remdenkalna, kuriem pa vidu atrodas ieleja, ko sauc par Zaķusalu. Līgatnes centrā ir papīrfabrikas ciema vēsturiskais centrs, kurš ir iekļauts valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

Paugurainais apvidus, klintis, dabīgās un mākslīgās alas, dabas takas – šeit viss rada noskaņojumu nesteidzīgai pastaigai un dabas vērošanai. Vietējā vara ir parūpējusies, lai ievērojamākajiem objektiem būtu ērta piekļuve, tostarp arī cilvēkiem ar balsta un kustību aparāta traucējumiem. Līgatnes infrastruktūrā ieguldīti lieli Eiropas Savienības līdzekļi.

Līgatnes dabas takas

Līgatne ir alām bagātākā vieta Latvijā, tajās daudzviet mitinās sikspārņi. Ejot pa dabas takām, ceļotāji ziemā un vasarā var vērot stirnu, mežacūku, aļņu, lapsu, lūšu, pūču, ūpju un daudzu citu nacionālā dabas parka iemītnieku dzīvi.

Ievērību pelnījušas arī papīrfabrikas ciemata mājas – tās būvētas XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā, reizē ar skolu, dzemdību namu, slimnīcu, lai strādnieki dzīvotu komfortabli un viņiem nekā netrūktu. Jau līdz Pirmajam pasaules karam fabrikā un ciematā ievilka elektrību, tika ierīkota plaša hidrosistēma ar aizsprostiem, kanāliem un tiltiņiem.

Šīs rindās sabūvētās koka ēkas lieliski iekļaujas apkārtējā ainavā, tajās arī tagad dzīvo cilvēki. Namiņi rada lielu un draudzīgu kopmītņu iespaidu, jo visi vārda vistiešākajā nozīmē dzīvo zem viena jumta. Lievenīši, uz auklām izžauta veļa, kūpoši dūmeņi, puķu dobes un malkas šķūnīši – gluži kā pagātnes aina, taču satelītantenas un mūsdienīgi auto atgriež tagadnē. Daži ārzemju zinātnieki, kuri šeit ir pabijuši, saka, ka tamlīdzīga fabrikas ciemata nekur citur nav.

Līgatnē ir pārceltuve, kas darbojas arī mūsdienās. Šobrīd tā ir vienīgā pārceltuve pār Gauju un  vienīgā Baltijas valstīs. Uzbūvēta pēc Otrā pasaules kara, jo tilti pār Gauju bija sagrauti, lai  fabrikas strādnieki no Pārgaujas varētu tikt uz darbu. Prāmi veido divas  kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks.

Vēl Līgatnē deviņus metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000 kvadrātmetru platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Objekta segvārds ir „Pansionāts”.

Uzziņai

  • Līdz 1871. gadam Līgatnes papīrfabrikā ražoja Krievijas impērijas zīmogpapīru
  • 2011. gada jūlijā Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais ciemats uzvarēja Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā Eiropas Komisijas projektu konkursā EDEN (European Destinations of Excellence) par izcilāko tūrisma galamērķi Latvijā. Šajā pašā gadā fabrikas ciemata ansamblis pieteikts iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.