„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. aprīlis
Otrdiena
Georgs, Jurģis, Juris
+4.4 °C
apmācies

Vai jālikvidē 30 govis RU

pexels.com

Avīzes „Latgales Laiks” redakcijā vērsās Līvānu novada Jersikas pagasta iedzīvotāja Ināra, kura izmisusi pastāstīja, ka draud visa viņas brūnaļu ganāmpulka likvidācija, jo Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jau 2016. gadā konstatējis saimniecībā „Sasku pūrs” liellopu enzootisko leikozi. Savukārt saimniece šo diagnozi noliedz.

Kļūda vai paviršība?

Trīsdesmit brūnaļu īpašniece uzskata, ka PVD lēmums ir nepareizs. Šo viedokli viņa pamato ar citu veterinārārstu slēdzienu, kuri pārbaudīja viņas ganāmpulku. Ināra apgalvo, ka nevienam vetārstam nav tiesību oficiāli noprotestēt PVD lēmumu. Viņa pastāstīja ka jau ir samaksājusi lielu soda naudu, un instance itin kā solās atņemt viņai nekustamo īpašumu.

Lai ieviestu skaidrību šajā situācijā, „Latgales Laiks” vērsās PVD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants paskaidroja: „Minētā dzīvnieku novietne, īpašnieks, kā arī pati situācija Pārtikas un veterinārajam dienestam ir labi zināma. Dzīvnieku īpašnieks klaji ignorē normatīvu prasības, kā arī ar savu bezatbildīgo rīcību apdraud mājlopu veselību kaimiņos esošajās novietnēs. Turklāt regulāri tiek konstatēti (reģistrētas vietējo iedzīvotāju un fermu īpašnieku sūdzības) gadījumi, kad govis klīst pa citu saimniecību teritorijām un ganībām. Šajā sakarā ir fiksēti pārkāpumi, sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli un piemēroti arī naudas sodi gan par govju infekciozās leikozes normatīvo aktu pārkāpumiem, gan saistībā ar dzīvnieku turēšanas un labturības prasību pārkāpumiem. Neskatoties uz to, ka PVD amatpersonas neskaitāmas reizes (gan telefoniski, gan rakstiski) ir izskaidrojušas veicamo pasākumu nozīmi un iespējamās sekas, dzīvnieku īpašnieks joprojām atsakās no sadarbības un risinājuma meklēšanas.”

Valsts bez leikozes

Govju enzootiskā leikoze (GEL) ir hroniska un neārstējama liellopu infekcijas slimība. Slimības pamatā ir patoloģisku asins šūnu veidošanās un jaunveidojumu (audzēju) rašanās iekšējos orgānos. Taču tās bīstamība cilvēka veselībai nav pierādīta. Dzīvnieki ar GEL inficējas kontakta ceļā (galvenokārt ganībās), kā arī inficētiem dzīvniekiem dzimst slimi pēcnācēji. Turklāt šo slimību ir ļoti grūti atklāt agrīnās stadijās.

Diagnozi uzstāda tikai laboratorisko izmeklējumu rezultātā, ko Latvijā nodrošina valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” (BIOR). PVD, veicot pārbaudes, pamatojas tieši uz BIOR datiem. Tā kā slimība nav ārstējama, tad vienīgais efektīvais veids, kā GEL apkarot, ir slimo dzīvnieku nokaušana un mītnes dezinfekcija. Dzīvnieku īpašniekiem par GEL apkarošanas pasākumiem ir paredzēta arī kompensācija.

Situāciju Jersikas pagastā sarežģī arī tas, ka Latvijai 2012. gadā piešķirts oficiāli brīvas valsts statuss no govju enzootiskās leikozes. Lai Latvija saglabātu šo statusu, kas piešķir dažādas privilēģijas lopu īpašniekiem (tirdzniecība, retākas pārbaudes), PVD reizi trijos gados laboratoriski jāizmeklē dzīvnieki uz govju enzootisko leikozi visās govju novietnēs, kurās tie ir sasnieguši 24 mēnešu vecumu. Tāpēc tamlīdzīgu incidentu dēļ var tikt zaudēts statuss, kā rezultātā laboratoriskās pārbaudes būs jāveic biežāk, jo īpaši tad, ja dzīvnieki tiek eksportēti. Perspektīvā tas var novest pie tā, ka pasliktināsies konkurences apstākļi starptautiskajā tirgū.

LLKC konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns precizēja, ka kompensāciju par nokautajiem lopiem var saņemt tikai tie īpašnieki, kuru ganāmpulkā leikoze konstatēta pirmo reizi. Pēc tam vismaz trīsreiz ir jāveic teritorijas pārbaude, un tikai tad tiks izsniegta atļauja liellopu turēšanas atjaunošanai. Jāatzīmē, ka PVD lēmumu dzīvnieku īpašnieks var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un veikt atkārtotas pārbaudes, nosūtot pārbaudāmo materiālu divām neatkarīgām un ES akreditētām laboratorijām. Taču LLKC nav pamata neuzticēties BIOR laboratorijai. Jāuzsver, ka PVD nav tiesīga atņemt nekustamo īpašumu, taču var noteikt apgrūtinājumu, ja ganāmpulka īpašnieks ignorē oficiālās prasības.

Govju enzootiskās leikozes uzraudzības un kontroles kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 880. Papildus informācija pieejama Zemkopības ministrijas mājas lapā zm.gov. lv.