Labākas dzīves un darba meklējumos Latgales ļaudis dodas gan uz galvaspilsētu, gan ārvalstīm. Taču daļa pēc kāda laika atgriežas, lai savus nākotnes plānus īstenotu dzimtajā vietā.
„Viegli nav nekur, man šķiet, ka citur ir daudz sarežģītāk nekā Latgalē,” saka Olga Jermakova, kura kopā ar dzīvesbiedru Artūru Lapoško un dēliņu Marku pirms pāris gadiem nolēma atstāt Rīgu ar tās vilinošajām iespējām, lai atgrieztos Preiļos.
Šajā mazpilsētā viņi redz daudz iespēju sevi realizēt un vēlas kļūt par tās neatņemamu daļu.
Atpakaļ uz Preiļiem
„Daudzi mūsu draugi ir aizbraukuši projām. Taču daži atgriežas Preiļos, jo saprot, ka citur nav nekāda medusmaize. Dažkārt svešumā, arī Rīgā, daudz vairāk jāsvīst, lai tevi tur pieņemtu,” pieredzē dalās Olga.
Kamēr viņa darbojas abu kopīgi izveidotajā tetovēšanas un permanentā meikapa studijā, Artūrs kārtējo reizi ir devies uz ārzemēm, taču nevis peļņā, bet lai gūtu pieredzi savā izvēlētajā tetovētāja profesijā. Olga atzīst, ka viņa permanentajam meikapam pievērsusies, Artūra mudināta, jo augstskolā ieguvusi ar kultūras jomu saistītu profesiju.
Olga ir no Viļāniem, bet ar Preiļu puisi Artūru iepazinās, mācoties ģimnāzijā Preiļos. Tā kā savulaik pabeigusi mūzikas skolu, kur apguva vijoles, klavieru un basģitāras spēli, mūzikas joma viņai šķita tuva, tāpēc izvēlējās studēt mūzikas menedžmentu Latvijas Kultūras koledžā, ieguva arī bakalaura grādu.
Savukārt Artūram no bērnības labi padevās zīmēšana, viņš kādreiz sapņoja kļūt par multiplikatoru. Taču, kopš draugs viņam iedeva rokās tetovēšanas iekārtu, šī nodarbe viņu ļoti nopietni aizrāva. Visas zināšanas ieguva pašmācības ceļā, izmantojot grāmatas, internetu un apmeklējot meistarklases, līdz kļuva par pazīstamu meistaru ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā.
Darba meklējumos devušies gan uz Daugavpili, gan Rīgu. Pirmo nopietno darba pieredzi jaunajā profesijā Olga guva starptautiskajā festivālā „Rīgas ritmi”, savukārt Artūram bija labs darbs tetovēšanas salonos Rīgā, taču galvaspilsēta jauniešus īpaši nesaistīja.
Olga atzīst, ka īsta māju sajūta esot tikai Preiļos, kur mīt viņu draugi un radi.
Artūrs ierosinājis Olgai izmēģināt sevi permanentā meikapa jomā. „Tobrīd nebija ne jausmas, kas tas ir. Zināju vien, ka kaut kas līdzīgs tetovēšanai. Taču man patīk mācīties,” saka Olga. Drīz vien viņa sapratusi, ka strādāt ar sievietes seju ir ļoti interesanti un pat labāk iet pie sirds, nekā darbs kultūras jomā.
Pilnu rakstu lasiet 2. novembra numurā.
