Laista klajā Daugavpils vēsturnieka, pedagoga, muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” direktora, V šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Josifa Ročko grāmata par slaveniem Latgales ebrejiem.
Autors jau sen bija solījis, ka tiks izdota šāda grāmata, jo materiālu tai ir ļoti daudz. Nav noslēpums, ka pagājušā gadsimta sākumā puse Dvinskas iedzīvotāju bija ebreji. „Otra puse – ebrejietes,” autors atkārto tālaika anekdoti. Smagais un trauksmainais XX gadsimts izkaisīja Daugavpils ebrejus pa visu pasauli, kur viņi lika lietā savus daudzveidīgos talantus. Daugavpilī dzimuši nākamie ministri, filozofi, mūziķi, šahisti, aktieri un mākslinieki, slaveni kolekcionāri, Apvienoto Nāciju Organizācijas darbinieki u.c. „Visur ir ebreji,” Josifs Ročko bilst ar viņam piemītošo humoru. Grāmatas autors atzīmē, ka savā darbā saskāries ar definējumu, kas tad ir ebrejs. Galvenokārt tas saistīts ar grāmatas „personāžiem”, kuri dzimuši jauktās ģimenēs, un kuri padomju laikos nevēlējās runāt par savu tautību.
J. Ročko grāmatā aprakstīts 120 cilvēku dzīves gājums, kuru dzimšana, dzīve vai darbība bija saistīta ar Latgali un Daugavpili. Izņemot slavenos novadniekus Solomonu Mihoelsu, Oskaru Stroku, Marku Rotko u.c., savā grāmatā autors iepazīstina ar mazāk zināmām personībām. Piemēram, amerikāņu filozofu un dzejnieku, estētiskā reālisma pamatlicēju dzejā Sigelu Eliju, kura ģimene emigrēja no Dvinskas uz Ameriku 1905. gadā. Militārajās aprindās ir zināms Daugavpilī dzimušais Stenfords Keids (Solomons Kadinskis), Lielbritānijas aviācijas vicemaršals. Arī viņš pameta pilsētu jau bērnībā, izveidoja kara ārsta karjeru un kļuva slavens ar to, ka pilnveidojis lidmašīnu kabīnes, tādējādi samazinot aviokatastrofu skaitu. Savukārt Dvinskas ebrejs Emanuils Gendels Krievijā ieguva slavu, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados „pārvietojot” ēku Maskavas centrā. Būdams būvinženieris, viņš izdomāja veidu, kā paplašināt Maskavas ielas laikā, kad pilsētā aktīvi risinājās būvdarbi.
Grāmatā iekļauti arī tie, kas nav dzimuši Daugavpilī, bet kādu laiku šeit dzīvojuši un devuši lielu ieguldījumu pilsētas dzīvē un tās attīstībā. Spilgts piemērs ir padomju rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Iļja Erenburgs, kurš piecdesmitajos gados bija Daugavpils apriņķa deputāts un ir ievērojams ar to, ka centās atrisināt mājokļu problēmas pilsētā.
Runājot par grāmatas turpinājumu, kuram ir gana daudz materiālu, autors teica, ka cer tikai uz augstākiem spēkiem, kuri palīdzēs pāris gados īstenot iecerēto. Josifa Ročko grāmata par Latgales ebrejiem tapusi, pateicoties daudzu cilvēku un organizāciju palīdzībai, kuru pārstāvji pateicās autoram par lielisko dāvanu Latvijas simtgadē.
