Liekot galdā ābolu pīrāgu „Šarlote”, laikraksta „Latgales Laiks” lasītāja jubilāre Anna Azareviča teic, ka arī dzīve ir kā pīrāgs, kur katra diena ir kā pildījums ar īpašu garšu.
Piecu mazdēlu vecmamma
Savulaik Rīgā izmācījusies par pavāri un konditori, jo patīk gatavot. Viņasprāt, arī jaunākais mazdēls Rihards, kuram ir 13 gadi, būs pavārs. Viņam padodas garšīgi ēdieni, Rihards vecmammu pārsteidz ar paša gatavotām pankūkām. „Esam sadāvinājuši viņam dažādas kulinārijas grāmatas. Arī vedekla ir prasmīga toršu un kūku meistare. Savukārt dēls Ivars gatavo plovu, rasoļņiku vai soļanku pēc īpašas receptes. Apgalvojums, ka labākie pavāri ir vīrieši, ir pareizs,” saka jubilāre.
Anna uzsver, ka viņa savā ģimenē jūtas kā paradīzē. Dēls ar vedeklu un mazdēliem dzīvo blakus, atliek vien pāriet pāri pagalmam. „Ivars visu dara pats. Viņš ir pārbūvējis gan savu, gan manu māju,” saka jubilāre.
Viņa lepojas, ka ir vecmamma pieciem mazdēliem. Jānis strādā Rīgā, Ernests un Rihards iet skolā un spēlē hokeju, arī Ainārs ir skolēns, taču izvēlējies vieglatlētiku. Vēl viens mazdēls Normunds ar vecākiem -- Annas jaunāko dēlu Oskaru un vedeklu, -- dzīvo un mācās Anglijā.
Anna teic, ka katram cilvēkam jāapgūst profesija. Viņa pati pēc Kalupes pamatskolas pabeigusi Rīgas tirdzniecības un kulinārijas skolu un vairāk nekā 10 gadus strādājusi Medumu ēdnīcā. Viņa atminas, ka toreiz tā bija sovhoza ēdnīca. Sējas, siena vai ražas novākšanas laikā ar termosiem devušies uz lauka, lai paēdinātu 200--300 cilvēkus. Mizot kartupeļus talkā nākuši Augstākās tehniskās aviācijas skolas audzēkņi no Daugavpils. Sovhoza fermas piegādāja svaigus produktus, Ilūkstes patērētāju biedrība gādāja tomātus un gurķus, bet sāli, majonēzi, griķus, makaronus -- Daugavpils patērētāju biedrība. „Cilvēkiem labāk garšoja gaļas un kartupeļu ēdieni. Svētkos pieteicām vairāk gaļas, jo to pirka sovhoza darbinieki. Izmantojām vietējos produktus. Toreiz nebija importa, vienīgi pa retam saņēmām mandarīnus,” atceras Anna.
Lai sagatavotu simtiem porciju kotlešu, kartupeļu, zupas, bijis jāstrādā vaiga sviedros, lai gan darbs bija lielākoties mehanizēts. Tāpat viņa gājusi arī par saimnieci kāzās un bērēs.
Kad Anna apprecējās, pārbrauca dzīvot pie vīra uz Daugavpili (diemžēl, viņš jau ir mūžībā). Tā kā bija grūti izbraukāt uz Medumiem, viņa sameklēja darbu pārtikas veikalā pilsētā, tirdzniecībā nostrādāja līdz pensijai. Kamēr vecāki bija dzīvi, viņa Kalupē turēja gotiņas, jaunlopus, audzēja dārzeņus. Iejūgt zirgu, art un ecēt Anna mācētu arī šodien.
Pilnu rakstu lasiet 6. novembra numurā.
