Lai arī ik gadu pieaug to zemnieku skaits, kas apdrošina sējumus pret laika apstākļu riskiem, tas arvien ir nepietiekami, secina Zemkopības ministrija (ZM). Dati liecina, ka Latvijā ik gadu apdrošina tikai 15% sējumu. Ņemot vērā, ka pēdējie divi gadi lauksaimniekiem radīja vērienīgus postījumus laika apstākļu dēļ, palielināts valsts atbalsts apdrošināšanas iegādei, kā arī apdrošinātāji pavasarī papildinās piedāvājumu ar ilgstošu lietavu un sausuma riskiem.
Šoruden valdībā apstiprinātas izmaiņas Lauku attīstības programmā, kas nedaudz – no 65% līdz 70% – palielina maksimālo valsts atbalsta intensitāti lauksaimniecības zaudējumu apdrošināšanai. Tāpat pie zemāka zaudējumu sliekšņa lauksaimnieki varēs pretendēt uz atlīdzību. Plānota arī apdrošināšanas risku paplašināšana, pievienojot sausuma ietekmi uz ražu.
ZM eksperts Ritvars Zapereckis stāsta, ka 2018.gadā desmit mēnešos apstiprināts atbalsts par 3,6 miljoniem.
"Tā interese kāpj," vērtē ZM pārstāvis. "Aptuveni 15% no sējumiem tiek apdrošināti, tas ir par maz. Kā mums stāsta kolēģi, Vācijā apmēram 70% sējumu tiek apdrošināti."
Zapereckis vērtē – lai zemnieku aktivitāti kāpinātu apdrošināšanas piedāvājums jāattīsta vēl vairāk. Savukārt graudu kooperatīva "Latraps" sējumu apdrošināšanas vadītājs Andis Lillais secina, ka pašlaik lielu lauksaimnieku aktivitāti nevar gaidīt, jo pēdējo divu gadu ražas zaudējumi saimniecībām sarežģī investīciju iespējas.
"Tā situācija ar zemniekiem ir tāda, ka pēc šī sausā gada ļoti daudziem tās situācijas ir kritiskas. Ražas samazinājums ir būtisks, ienākumi ļoti mazi. Un, ja vēl izrādās nelabvēlīga ziema, tad faktiski viņi nonāk tādā bezdibeņa malā," teica Lillais.
Saimniecības "Vilciņi 1" saimnieks, biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Arnis Burmistris norāda, ka savus sējumus apdrošina pret veldri un krusu, kā arī uz pārziemošanas riskiem. Arī lielzemnieks saka, ka sagaida iespēju apdrošināt pret arvien vairāk riskiem, taču vienlaikus atzīst, ka viss atkarīgs no cenas.
"Šajos gados lielas platības neaizgāja bojā. Ir bijuši ziemošanas apstākļi, kad jāpārsēj 50%-70% sējumu. Un tanī brīdī saproti, ka tā apdrošināšana tomēr būtu vajadzīga un būtu daudz vieglāk to gadu pārdzīvot.
Tie maksājumi tomēr ir palieli, un svarīgi būtu šo atbalsta programmu uztaisīt tādu, lai maksimāli ātri varētu dabūt apdrošinātājiem samaksāto naudiņu atpakaļ subsīdiju veidā," teica Burmistris.
Savukārt graudkopis no Gulbenes puses Aivis Aizsilniks lauksaimniecības risku apdrošināšanu pielīdzina autotransporta apdrošināšanai. Pats apdrošina savus sējumus jau astoņus gadus. Iepriekš ir saņēmis atlīdzību par krusas postījumiem, kā arī pērnā gada postošajās lietavās viņa apdrošinātājs tomēr sedza zaudējumus. Savukārt valsts kompensāciju viņš nesaņēma un uz to arī nepaļaujas, tāpēc laukus apdrošina.
"Mums ir tā, ka mums ļoti bieži pārziemošanas riski iestājas. Mums tā polise ir nedaudz dārgāka nekā citiem, kam nav iestājušies šie apdrošināšanas gadījumi," stāsta Aizsilniks, norādot, ka Latvijā būtu jābūt iespējai apdrošināt arī pret dzīvnieku postījumiem.
lsm.lv
