„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+9.2 °C
apmācies

Deviņu gadu laikā sumināti 70 zemkopji

Dinija Jemeļjanova

Ikgadējais lauku attīstības konkurss “Saimnieks” šovasar netika rīkots, tomēr Daugavpils novada zemnieku un uzņēmēju godināšanas pasākumā “Zelsim savam novadam!” 2. novembrī bez sanākušo sumināšanas neiztika. Šogad novada dome aicināja atskatīties uz paveikto kopš Daugavpils novada izveides 2009. gadā, sveicot visus šajā laika periodā godinātos “Saimnieka” laureātus, kā arī Zemkopības ministrijas konkursam “Sējējs” izvirzītos pretendentus.

Daugavpils novada kultūras centrā “Vārpa” tika apsveikts vairākums no sanākušajiem lauksaimniekiem un uzņēmējiem -- 70 konkursa “Saimnieks” laureāti un 11 konkursa “Sējējs” pretendenti. Viens no šajā laika periodā visbiežāk apbalvotākajiem izrādījās SIA “Agraris” vadītājs Aleksandrs Harlamovs. Savukārt viņa dēlam Aleksandram Harlamovam balvu -- avīzes gada abonementu -- pasniedza “Latgales Laiks” vadība. Oktobrī rakstījām par to, kā beidzamo divu gadu laikā uzņēmums attīstījies, saimniekošanai noritot veiksmīgā paaudžu sadarbībā.

“Daugavpils novada zelta fonds ir zemnieki un uzņēmēji,” tā klātesošos uzrunāja Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska. Arī Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Ināra Lukaševiča uzslavēja Daugavpils novadu gan kā lielāko reģionā, gan uzverot lauksaimnieku aktivitāti, piedaloties dažādos projektu konkursos. Veiksmīgākā šī gada finansējuma saņēmēja, pēc viņu aprēķiniem, bijusi zemnieku saimniecība „Ainava” (īpašnieks Valērijs Ančevskis).

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils biroja vadītājs Guntars Melnis sveica savus aktīvākos sadarbības partnerus – zemnieku saimniecību “Debeskalni” (īpašnieks Ainārs Jonāns) un SIA “Eko Paipalas” (īpašnieks Vasīlijs Petrovs).

Atskats nesenajā pagātnē dažiem raisa nostaļģiskas pārdomas, citus mudina izvērtēt šajā laika posmā paveikto. Kalupes pagasta lauksaimniece Elvīra Kukle vērtē, ka vēl pirms deviņiem gadiem attīstība bija atkarīga no iekrājumiem, nevis rezultātiem projektu konkursos. Saimniecībā “Egles” šīs pārmaiņas sekmējušas pārorientēšanos no piena uz gaļas lopkopību. Kukļu ģimene joprojām saimnieko un priecājas, ka darbos iesaistījies arī dēls, kas turpinās vecāku iesākto.

Citāds liktenis gan piedzīvots vienā no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām Daugavpils novadā z/s „Lāčplēši” – šogad to nācies likvidēt. Saimniece Agnese Sitnika skaidro, ka ar gadiem aizvien vairāk nogurdinājušas augstās prasības, kas jāievēro aitkopībā un biškopībā, kā arī dažādu semināru un ekskursiju “Ciemiņš dravā” organizēšana saimniecībā. Lai gan par lēmumu beigt saimniekot biškope skumst joprojām, tagad abi ar vīru apņēmušies veltīt laiku tam, kam tā agrāk pietrūcis – atpūtai.