„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.4 °C
neliels lietus

Artūrs Dimants nosargāja Latvijas brīvību

Aija Briede ar onkuļa Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķiras rakstu // Foto: Egita Terēze Jonāne

11. novembrī Ilūkstē atklās Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlu, kur starp 35 Ilūkstes apriņķa ordeņa kavalieru vārdiem ir iegravēts arī Prodes pagastā dzimušā Artūra Dimanta vārds (1894–1958). Viņa māsas mazmeita ilūkstiete Aija Briede rāda  Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķiras diplomu, ko 1925. gada 31. oktobrī  ir parakstījis toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste. Tur ar tintes spalvu glīti uzrakstīts, ka Artūrs Dimants ordeni saņem par to, ka „viņš 1919. gada maijā-jūnijā ienaidnieka vidū Augškurzemē, darbojoties partizānu pulkā kā adjutants, ar vislielāko uzupurēšanos, nebēdādams par savu dzīvību, veica visus darbus un, saņēmis no pulka komandiera atsevišķus kaujas uzdevumus, izpildīja tos ar lielu pārdrošību”.   

Aija uzsver, ka viņas māsiņa Anita Markusa, pētot dzimtas koku, uzgājusi arī onkuļa Artūra Dimanta devumu Latvijai. „Lai gan mēs nepazinām onkuli klātienē, tomēr, pētot fotogrāfijas, kur viņš redzams kā Orenburgas I praporščiku skolas (Krievija) junkurs, ievainotais hospitālī, latviešu strēlnieks ar cīņu biedriem, vēlāk arī Ilūkstes pilsētas valdes sekretārs un Prodes pagasta vecākais, varam saprast, ka Artūrs Dimants bija drosmīgs cilvēks un uzticīgs Latvijai. Viņa mūžs gan nebija viegls,” atzīst Aija.

(No labās pirmais) Artūrs Dimants - sekretārs Ilūkstes pilsētas valdē

Artūram Dimantam ir lieli nopelni ne tikai Latvijas brīvības cīņās (1919—1920), bet arī Latvijas valsts veidošanā, proti, viņš 20.-40. gados bija nelielas saimniecības īpašnieks un paralēli strādāja par Ilūkstes pilsētas valdes sekretāru. 1940. gadā viņš vadīja aizsargu pulku, bet II pasaules karā bija Prodes pagasta vecākais. Ienākot sarkanajai armijai, Artūrs Dimants tika arestēts un ar Kara tribunāla lēmumu izsūtīts uz Krasnojarsku (Krievija), kur jau atradās sieva. Abi tika smagi nodarbināti sāls raktuvēs un meža darbos. No izsūtījuma atgriezušies tikai 1955. gadā un dzīvojuši Artūra vecāku mājās Prodes pagastā. Taču Artūram, slimību salauztam, bija lemts tur nodzīvot tikai trīs gadus. Aija pieļauj, ka onkulis nevarēja samierināties ar Latvijas okupāciju. Artūra sieva nomira 1983. gadā. Bērnu viņiem nebija.

Subatieši sagaida Kārli Ulmani

Aija parāda arī ar 1929. gadu datētu dokumentu lietuviešu valodā, ka Lietuvas valdība Artūram Dimantam piešķīrusi arī savu apbalvojumu sakarā ar Lietuvas valsts 10 gadu jubileju. 

Pilnu rakstu lasiet 9. novembra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.