Lietuvas kolekcionāru tikšanās vieta – Daugavpils

Lielajā salidojumā oktobrī sapulcējās gan Daugavpils, gan reģiona kolekcionāri.

Daugavpils kolekcionāri tiekas katru nedēļu, savukārt salidojumi notiek reizi trijos mēnešos, dodot iespēju gan daugavpiliešiem, gan tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem, apmainīties ar savu kolekciju priekšmetiem, kā arī parādīt kolēģiem jaunus, interesantus un retus atradumus. „Mums, lietuviešiem, patīk braukt uz Daugavpili, paskatīties uz citiem un parādīt sevi,” teica viesis no Visaginas.

Kolekcionārs no Kauņas Rims pirms divdesmit gadiem sāka vākt dažādas uzšuves un citus militārās formas atribūtus. Viņa interese par tiem saistīta ar dienestu armijā. „Divus gadus dienēju flotē,” saka Rims, „savukārt kolekcionēt sāku pakāpeniski, līdz tā kļuva par nopietnu aizraušanos.” Rims rāda retus aviācijas spēku un gaisa desanta karaspēka uzšuvju eksemplārus. Pārsvarā tām ir gaišzils fons, bet Rima kolekcijā ir aviācijas spēku uzšuvju eksemplāri ar zaļu fonu, gluži kā robežsardzei.

Rims ieradies uz kolekcionāru salidojumu no Kauņas

Rimu apbēdina tas, ka pašlaik interese par kolekcionēšanu mazinās, nav, kas turpina iesākto, jo īpaši viņa iecienītajā signumānistikā un filobutonistikā. Rims atzīmē, ka tagad jaunatne aizraujas pārsvarā ar bonistiku un numismātiku. Arī šajā salidojumā bija daudz eiro monētu kolekciju, kuru vākšana pašlaik ir ļoti populāra.

Rims atzīst, ka kolekcionēšana viņam, gluži tāpat kā vairākumam kolēģu, ir komunikācijas veids. Tāpēc, ja ir iespēja, Rims labprāt brauc uz dažādiem salidojumiem. Lai papildinātu savu kolekciju, lietuvieties periodisko dodas ne tikai uz Latviju, bet arī Čehiju, Ungāriju, Poliju.

Bonistiem lieti noder jaunais izdevums, kurā publicēts visu kādreiz Latvijā apgrozībā bijušo naudaszīmju saraksts

Kolekcionārs no Zarasiem Jons vaļsirdīgi atzīstas, ka viņam mājās ir četras sievietes – sieva, meita un mazmeitas, tāpēc kolekcionāru salidojumi, pirmām kārtām, ir atpūta. Lietuvietis Jons labi zina Latvijas vēsturi, rāda simts gadus vecus priekšmetus, kuri kļuvuši par vēstures lieciniekiem. „Divdesmitajos gados Latvijā bija grūtības ar papīru, tāpēc tagad var uziet pārsteidzošus un ļoti retus piemērus, kā tika aizstāts papīrs,” stāsta Jons. Viņš rāda 1919. gada Latvijas pastmarkas, kuras nodrukātas uz vācu markām, kas bija izņemtas no apgrozības, vai arī savdabīgu 1918. gada atklātni, kura uzrakstīta uz bērza tāss, – tas ir pēc visiem noteikumiem noformēts sūtījums no Daugavpils, ar pasta zīmogiem.

1918. gada atklātne uz bērza tāss