Daugavpils novada Višķu sociālās aprūpes centra iemītnieks, pirmās grupas invalīds 69 gadus vecais Ilarijs Kiseļovs, gaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, izgatavojis duci lielu keramikas piemiņas medaļu ar tautumeitas profilu. Meistars ir gandarīts, ka tādējādi devis savu ieguldījumu kopējos svētkos.
Ilarijam Kiseļovam (draugi un paziņas viņu sauc par Lariku), kurš Daugavpils novadā un citur pazīstams kā mākslinieks, metālkalējs, Latgales brīvo mākslinieku asociācijas biedrs, šī ideja radās jau pirms laba laika. Darbs, kuru, būdams vesels, viņš varēja paveikt īsā laikā, tagad invalīdam, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, sagādā gana daudz problēmu: „Katra roku un kāju kustība sagādā sāpes. Laika līdz jubilejai palika aizvien mazāk, veselība pasliktinājās, un es jutu -- ja šo darbu nepaveikšu tagad, tad neizdarīšu to nekad. Un tāpēc nespēšu sev to piedot.”
Medaļas atveidojums izgatavots jau 2015. gadā, toreiz Ilarijs izgatavoja piecas medaļas 14 cm diametrā ar tautumeitas profilu. Pamatam tika izmantots parastais māls, medaļas apdedzināja bez pārklājuma un krāsām. Sanāca skaisti un izteiksmīgi.
Vienu medaļu meistars uzdāvināja Daugavpils keramiķim Jānim Saikovskim, kurš palīdzēja sagādāt materiālus un apdedzināt, otru – pansionātam, trešo aizveda uz Spāniju, vēl viena atrodas privātā muzejā cietoksnī. Pēc tam atveidojums ilgu laiku netika izmantots, bet šī gada oktobra nogalē Ilarijs atkal stājās pie darba.
Darbam bija nepieciešami 30 kilogrami materiāla. „Špoģos ir mākslas skola, tajā darbojas keramikas nodaļa. Es vērsos pie sava sociālā darbinieka, pēc tam iesaistījās Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms, un jautājums tika atrisināts. Skola man palīdzēja. Liels paldies!” stāsta Ilarijs.
Piemiņas medaļas viņš izgatavoja savā istabā, sēžot ratiņkrēslā. Lielu atbalstu sniedza sociālās aprūpes centra vadība, darbinieki, Ilarija draugi un centra iemītnieks Igors Ivanovs. Tādējādi tika izgatavotas sešas medaļas. Atlika vien tās apdedzināt krāsnī, taču meistars pēkšņi saslima no nonāca slimnīcā: „Esmu gandarīts, ka esmu devis savu ieguldījumu Latvijas jubilejas svinēšanā. Latvija man ir dzimtās mājas, es mīlu šo valsti,” saka meistars.
Šis garā stiprais cilvēks, atrasdamies kritiskā stāvoklī, rod spēkus ne tikai nepadoties, bet arī dot labumu cilvēkiem. Ilarijs Kiseļovs savulaik strādāja Lokomotīvju remonta rūpnīcā par metālmākslinieku noformētāju. Taču pasliktinājās veselība, tika piešķirta invaliditātes grupa un darbu uzņēmumā nācās pamest. Lai nepazaudētu sevi, Ilarijs pievērsās radošam darbam – izmantojot speciālu tehnoloģiju, izgatavoja medaļas un piekariņus.
Progresējošā slimība – izkaisītā skleroze pārvilka svītru visiem plāniem, un 2012. gada septembrī Ilariju nosūtīja uz Višķu sociālās aprūpes centru. Viņa viensētā bija palicis darbgalds un prese, ar kuru palīdzību Ilarijs izgatavoja medaljonus. Draugi, tēvs un dēls Kružilini, palīdzēja izgatavot 600 medaljonus, kurus vēlāk no Ilarija nopirka Marka Rotko mākslas centrs, lai piedāvātu tūristiem. Par saņemtajiem līdzekļiem meistars nopirka datoru, tādējādi gūstot iespēju komunicēt ar pasauli.
Pašlaik Ilarija veselība ir pasliktinājusies, taču viņš ir možs, pilns optimisma un vēlas īstenot daudzas radošas ieceres.
