„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+11.0 °C
apmācies

Zemes patriota mantojums Višķos

Dzintra Stepule un Aina Bernāne // Foto: Dinija Jemeļjanova

Cilvēkus, kas dzimuši nozīmīgos datumos, vispārējā svinīgajā noskaņā nereti nepelnīti piemirstam. 1918. gada 18. novembrī līdz ar Latvijas valsti dzima Antons Kosjaks, viņa dzīves veikums gan vairāk saistās nevis ar valsti, bet ar tās zemi. Par ilggadējā Višķu sovhoztehnikuma direktora patriotismu joprojām liecina ābeļu rindas, kas Višķu tehnikuma ciemā redzamas gandrīz it visur. Šeit viņš vadīja savulaik valstī lielāko profesionālās izglītības iestādi, kur mācījās topošie zemes kopēji, taču tagad Latvijas un A. Kosjaka simtgadi šeit sagaida vien daži desmiti audzēkņu un tukšas ēkas.

Antons Kosjaks

No dārzkopja par direktoru

“Ļoti daudzšķautnaina personība. Ārēji viņš šķita pelēks, bet patiesībā bija ļoti inteliģents cilvēks,” tā savu bijušo priekšnieku raksturo Višķu sovhoztehnikuma mācību daļas vadītāja Dzintra Stepule. “Rokraksts gan viņam bija šausmīgs,” atzīmē Aina Bernāne, kas agrāk Višķos mācīja augu aizsardzību, bet tagad vada skolas muzeju. Taču abas A. Kosjaka laikabiedres ir vienisprātis, ka, pateicoties viņam, Višķi no karā pamatīgi izpostīta ciema kļuva par vietu, kur pulcējās jaunieši, lai mācītos lauksaimniecības zinības. Agronomi, mehanizatori, vēlāk arī mežziņi un lopkopji, Višķos varēja apgūt dažāda profila prasmes darba organizēšanai tolaik populārākajā darba vietā – kolhozā.

A. Kosjaks dzimis Maltas pusē, uzaudzis turīgu zemnieku ģimenē, pirmo reizi nonāca Višķos, lai kļūtu par dārzkopības instruktoru. Pēc kara sācis strādāt kā mācību daļas pārzinis Aglonas lauksaimniecības tehnikumā. A. Bernānes dzirdētie nostāsti liecina, ka Aglonas mežabrāļiem nav patikusi Kosjaka aktīvā darbošanās ar mērķi atkopt kara nopostīto Aglonu, viņam draudējuši, tāpēc nācies meklēt citu darbavietu. Tā nu atkal ceļi aizveduši uz Višķiem.

Dažas ābeļu šķirnes joprojām Latvijā var atrast tikai Višķos

Uzcēla Višķus

Otrajā pasaules karā, Vācijas armijai atkāpjoties, Višķos uzspridzināja vairākas ēkas, tai skaitā tās, kur līdz tam darbojās Višķu dārzkopības un mājturības skola. Mācību korpusu vēl Pirmā pasaules kara beigās nodegušās grāfu Molu muižas pils vietā pabeidza būvēt 1958. gadā A. Kosjaka vadībā. Viņš izglītības iestādi vadīja no 1952. līdz 1981. gadam. „Viņš praktiski uzcēla Višķus,” uzskata Dz. Stepule, norādot, ka vēlāk viņa vadībā uzbūvētas arī kopmītņu ēkas, jaunais mācību korpuss, stadions, estrāde. Aizsākusies vietējo Dziesmu svētku jeb, kā tolaik dēvēja, Zemes svētku, tradīcija. Stadionā ar gumijoto segumu, kas tā laika Latvijā bija retums, organizēja arī valsts līmeņa sacensības vieglatlētikā. Tāpat skolas paspārnē izveidoja cūkkopības kompleksu, ko tagad zinām kā uzņēmumu “Latgales bekons”.

Pilnu rakstu lasiet 16. novembra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.