Novembra sākumā Daugavpils Poļu nama izstāžu zālē valdīja Tatru kalnu (Polija), Rīgas jūras līča, Daugavpils Stropu meža un citas noskaņas. Tās uzbūra fotogrāfs Ivars Utināns fotogrāfiju izstādē „No Baltijas jūras krastiem līdz Tatru kalniem”.
„Mani kā Latgales cilvēku vilina jūra, kalni, bet tie, kuri dzīvo pie jūras, vēlas iepazīt Latgali. Man paveicās, ka šogad iekrita brauciens uz Tatru kalniem. Turklāt man ir desmitiem fotogrāfiju ar Daugavpils, Baltijas jūras skatiem. Tas viss piestāv Latvijas simtgadei, tāpēc piekritu Poļu kultūras centra uzaicinājuma veidot izstādi. Pie katras fotogrāfijas ir zīmīte ar vietas nosaukumu, kuru apmeklētāji paņems līdzi ar domu, ka dosies turp jau drīz,” teica fotogrāfs.
Ivars stāsta, ka izstādē ietvēris tikai tās Latvijas dabas un Polijas kalnu fotogrāfijas, kas tapušas ar dronu vai mobilo tālruni. Viņš sevi piepulcinājis „millenium” paaudzei, kura vēlas, lai viss notiek tūlīt, tāpēc labprāt rada mobilo fotogrāfiju, jo tālruņa kamera ļauj notvert acumirkļa foto un pēc dažām sekundēm padalīties ar to dažādās interneta vietnēs.
„Ir lietas, kuras būs aktuālas tikai šobrīd. Lai tās iemūžinātu, nav jāņem smaga fotokamera, statīvs, zibspuldze, jo pietiek ar mobilo tālruni, kuram ir laba fotokamera. Tu izvēlies labāko fotogrāfiju, uzraksti īsu stāstu un publicē to, nav jāgaida līdz fotoizstādei vai grāmatai,” skaidro Ivars.
Kāda fotogrāfija tapusi, apstājoties ar auto pie luksofora sarkanās gaismas Daugavpilī. Tobrīd snidzis pirmais sniegs un radījis īpašu noskaņu. Šī fotogrāfija, viņaprāt, vairāk atbilst mākslas attēlam un joprojām uzbur īpašo pirmā sniega noskaņu: „Mēs nevaram sarunāt ar laika apstākļiem, lai radītu inscenētu fotogrāfiju. Galvenais ir šis sniega krišanas brīdis. Ja to savieno ar zināšanām par fotografēšanu un fotogrāfiju, vari šo brīdi arī interpretēt (uzlikt filtru, kas ir tālrunī, utt.).”
Ivars iedrošina fotografēt, lai nākamās paaudzes redzētu, kāda, piemēram, Daugavpils bija šodien, kā tā mainījusies, kā cilvēki dzīvojuši, kāda bijusi mode utt.
Pērkot mobilo tālruni, viņš pēta kameras iespējas, tāpēc zvanīšanas funkcijas ir otršķirīgas. Ivars šobrīd lieto mobilo tālruni, kas ļauj radīt kvalitatīvas fotogrāfijas pilnīgā tumsā. Taču dažkārt viņam tomēr noder profesionāla kamera, piemēram, lai, braucot ar kuģīti pa Ņevu, nobildētu nozīmīgas ēkas upes krastā Sanktpēterburgā (Krievija), kurās savulaik darbojušies latgalieši 1917. gada Latgales kongresa priekšvakarā.
Ivars piedalās dažādos projektos tepat Latvijā un ārzemēs, tāpēc bieži ņem rokās arī videokameru. Viņam patīk radīt video, jo tas ir stāsts kustībā. Īsas filmas pastāsta daudz vairāk nekā viena fotogrāfija.
Ivars ir filmējis un fotografējis daudzas vietas, taču atzīst, ka vēlas vēl un vēl atgriezties Latvijas jūras krasta joslā, Romā (Itālija), Norvēģijā un Polijas Tatru kalnos.
