„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+11.8 °C
apmācies

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem nav bieds

(No kreisās) Kristīne Juhņeviča un Ligita Liepiņa atbalsta darba vietu radīšanu personām ar GRT // Foto: Egita Terēze Jonāne

Jāmaina sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), jo viņi, sagatavoti patstāvīgai dzīvei, var būt labi strādnieki daudzās nozarēs. To 13. novembrī Daugavpilī uzsvērta deinstitucionalizācijas plāna informatīvā pasākuma dalībnieku vairākums.

Atbildot uz pasākuma vadītāja žurnālista Haralda Burkovska jautājumu, kā personas ar GRT varētu integrēt sabiedrībā ārpus sociālās aprūpes iestādēm, Ilūkstes un Daugavpils novada invalīdu biedrības „Ildra” valdes locekle Ligita Liepiņa uzsvēra, ka ir jārada darba vietas gan valsts, gan privātajā sektorā, tāpat jānodrošina asistenta pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti ne tikai līdz pasākuma norises vietai, bet arī pasākuma laikā. Viņa uzsvēra, ka darba devējam jādod cilvēkam ar GRT 2--3 mēnešu pārbaudes laiks, lai varētu pārliecināties, ka viņš prot strādāt, nevis uzreiz jāatsaka darbs. 

Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova atzīst, ka personas ar GRT jāiesaista pasākumos, tostarp kultūras norisēs, un jāļauj mācīties vispārizglītojošajās skolās.    

Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Zdanovskis rosināja padomāt, kā preces, kuras personas ar GRT radīs specializētajās darbnīcās, varētu pārdot, nevis krāt noliktavās. Turklāt cilvēki ar GRT varētu saņemt darba algu. Latvijā darbojas sociālie uzņēmumi, kuri šādas preces jau tirgo, teica sociālo jautājumu eksperts Viesturs Kleinbergs.

Aivars Zdanovskis aicina specializēto darbnīcu produkciju pārdot, nevis krāt noliktavās

Tikmēr Daugavpils Sociālā dienesta pārstāve Elita Kuzmina atzina, ka cilvēki jāgatavo patstāvīgai dzīvei jau sociālās aprūpes iestādēs, jo, analizējot grupu dzīvokļu pakalpojuma pienesumu personu ar GRT iekļaušanā sabiedrībā, nācies atzīt, ka dažas personas tomēr nevar dzīvot bez speciālistu atbalsta.  

Kāds būs Latgales pašvaldību pienesums deinstitucionalizācijas plāna īstenošanā? Anna Jegorova informēja, ka, piemēram, Daugavpils novada pašvaldība Nīcgales pagastā veido grupu dzīvokļus personām ar GRT, un vietējie iedzīvotāji to ir uzņēmuši ar sapratni.

Tikmēr jau 11 Valsts sociālā aprūpes centra „Latgale” filiāles „Kalupe”, kur uzturas cilvēki ar GRT, klienti dzīvo grupu dzīvokļos vai patstāvīgi, turklāt vēl 45 personas tiks iekļautas sabiedrībā deinstitucinalizācijas plāna ietvaros, informēja filiāles vadītāja Karīna Juhņeviča. „Lai personas ar garīga rakstura traucējumiem varētu veiksmīgi iekļauties sabiedrībā, tām vismaz gadu jādzīvo mūsu centra pusceļa mājā. Klienti, kuri aizgājuši patstāvīgajā dzīvē, saka, ka ir apmierināti ar valsts atbalstu, un, ja viņi lūdz palīdzību, sabiedrība ir saprotoša. Viņiem neliedz padomu vai palīdzību arī mūsu centra darbinieki,” teica K. Juhņeviča.

Viesturs Kleinbergs informēja, ka līdz 2023. gadam, kad deinstitucionaliācijas plāns noslēgsies, Latgalē darbosies ES finansētie un pašvaldību izveidotie 11 grupu dzīvokļi, kur dzīvos 140 personas ar GRT, 14 dienas atbalsta centri un 9 specializētās darbnīcas.

V. Kleinbergs uzsvēra, ka ir jāizglīto sabiedrību, ka personas ar GRT nav bieds, un jārada apstākļi, lai šie cilvēki var integrēties sabiedrībā.