Novembra vidū Salienas pagasta kultūras namā tika prezentēts Latvijas simtgadei veltītais krājums „Salienas pagasts laikmeta griežos”. Grāmatas autore Salienas bibliotekāre Irēna Avlasina cer, ka vietējo novadpētniecības entuziastu apkopotais mudinās kādu profesionālu pētnieku turpināt izzināt šī etniski daudzveidīgā pierobežas pagasta vēsturi un kultūras mantojumu.
Ideja sākt darboties novadpētniecības lauciņā radās pirms gada, kad Salienā nonāca Tautas Saimes grāmata. Kopā ar I. Avlasinu stāstus un faktus sāka apkopot arī Jāzeps Valters, bet iedzīvotājiem tika sagatavota anketa, aicinot padalīties ar savām atmiņām, novēlējumiem un fotogrāfijām. Notikuši arī braucieni uz viensētām pie vecākajiem pagasta iedzīvotājiem. “Cilvēki viensētās dzīvo klusi, pieticīgi,” kā piemēru viņa min kādu pāri, kas jau sagaidījis devīto dzīves gadu desmitu, tāpēc varēja pastāstīt par vēstures notikumiem gandrīz visā Latvijas pastāvēšanas laikā. Salienas jeb Salanājas ciems (tā to dēvēja līdz 1925. gadam) agrāk bijis centrs pagastam, kur apvienotas septiņu muižu zemes, līdz mūsdienām saglabājušās gan tikai divas muižkungu mājas -- Liebornes un Červonkas muiža.
Savukārt pirmā Salienas vidusskolas direktora Pētera Grāves dēls Andrejs sācis apkopot visu izlaidumu fotogrāfijas, sociālajos tīklos meklējot tajās redzamos absolventus. Bibliotekāre atzīmē, ka skolas ēku atklāja Kārlis Ulmanis, bet kultūras namu ielas pretējā pusē -- prezidents Guntis Ulmanis: “Tajā laikā tas bija kā neliels brīnums -- deviņdesmito gadu vidū atklāt jaunu ēku kultūrai. Pamati bija ielikti vēl padomju laikos, bet iesākto sāka postīt. Mums toreiz paveicās ar vadību, kas būvniecību pabeidza.”
Grāmatā apkopoti trīsdesmit četri pagasta iedzīvotāju dzīvesstāsti, ko rakstījuši paši salēnieši, kāds latviešu valodā, cits krievu valodā. Tāpat kā citur, arī šeit iedzīvotāju skaits krities, pēc 2018. gada datiem šeit deklarējušies 644 iedzīvotāji, bet pirms 10 gadiem bija 821. Tajā pašā laikā līdzās sirmgalvjiem dzīvo arī jaunās ģimenes, bērnudārzu Salienā apmeklē 27 bērni. „Arī agrāk bijuši posmi, kad šeit dzīvoja mazāk cilvēku, tad atkal vairāk,” I. Avlasina migrāciju salīdzina ar viļņiem un cer, ka bēgums drīz beigsies.
