„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+9.2 °C
apmācies

Dagdā top susuriņu lelles

Silvija Rapša susuriņu lelles rada ar domu, ka tās priecēs cilvēkus // Foto: Egita Terēze Jonāne

Dagdēniete Silvija Rapša, atnākusi uz tikšanos ar „Latgales Laiku”, uzmanīgi atver trīs dāvanu maisus un izņem susuriņu lelles. Viņa tās šuj nepilnu gadu ar zīmolu „Silvijas susuriņu darbnīca”.

„Man patīk vērot internetā, ko prot darīt citi. Iepazinu ārzemju meistari, kura šuj auduma lelles, un teicu sev - vajag pamēģināt uzšūt savu lelli. Taču man nebija savas šujmašīnas, turklāt pēdējo reizi strādāju ar to skolā,” stāsta Silvija. Viņa aizņēmusies šujmašīnu no draudzenes. Mācījusies ievērt diegu šujmašīnas adatā. Pirmo lelli izgatavojusi ļoti ātri. Ielikusi sociālajos tīklos fotogrāfijas un uzsaukumu „susuriņi meklē jaunas mājas”, uzreiz atsaukušies draugi, kuri vēlējās lelli dāvanā bērniem, krustbērniem, draugiem. Drīz Silvija iegādājusies savu  šujmašīnu. 

Viņas susuriņu lelles ir dāvinātas dzimšanas dienās, kristībās, sūtītas arī draugiem uz Ķīnu. Silvija priecājas, ka viņas lelles tiek ņemtas rokās vai liktas uz spilvena, nevis stāv plauktā kā suvenīrs. Bērns var lelli pārģērbt, paņemt somā uz bērnudārzu, turklāt to nevar saplēst.

Silvija atzīst, ka susuriņu leļļu šūšanu nevar saukt par hobiju. Darinot pirmās lelles, viņa bija apņēmības pilna tās pārdot un dāvināt, jo nav vērts kaut ko darīt, lai galarezultāts iesēdētos plauktos, skapjos.

Arī susuriņu apģērbs ir autores pašas konstruēts un šūts

Vaicāta, kāpēc tās ir susuriņu lelles, Silvija stāsta, ka jau pirmās lelles līdzinājušās kādam mīļam dzīvnieciņam, tāpēc tās arī mīļi nosaukusi par „susuriņiem”. „Vecāki savus bērnus bieži vien sauc mīļvārdos - zaķītis, mīļumiņš. Un mīļvārdiņi piestāv arī lellēm,” uzskata Silvija.   

Leļļu meistare šuj dažādas lelles. Materiālus viņa pērk audumu veikalos Daugavpilī, internetā pasūta aksesuārus (podziņas, zvaniņus, sirsniņas, krelles utt.). Silvija uzzīmē un izgriež piegrieztnes, tad ar šujmašīnu sašuj no linu vai cita auduma lelles ķermeni, piebāž to ar sinteponu, uzvelk pašas uzšūtu spilgtu apģērbu, somiņu vai krelles, vai piešuj brošu. Tas aizņem vienu garu vakaru, teic Silvija.

Pilnu rakstu lasiet 23. novembra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.