„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
+6.7 °C
apmācies

Ezeru apsaimniekotājiem jāizvēlas prioritātes

Dinija Jemeļjanova

Šovasar pēc Daugavpils novada domes pasūtījuma Vides risinājumu institūts veicis deviņu ezeru izpēti, lai pēc datiem analizētu, kā efektīvāk organizēt to apsaimniekošanu. Darbs pie gala atskaites vēl turpināsies līdz decembra vidum, bet galvenie secinājumi jau zināmi: ne visi ezeri ir zivju resursiem bagāti, tāpēc ne visos ir vērts ieguldīt, attīstot to piekrastē makšķerniekiem pievilcīgu infrastruktūru.

„Pēc zivju resursiem vērtējot, visaugstākais potenciāls ir Višķu ezeram,” datus par zivju skaitu, veidiem, barības bāzi utt. izpētītajos ezeros pašvaldības darbiniekiem un interesentiem novada domē aizvadītās nedēļas nogalē prezentēja Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars. Līdzīga situācija esot arī Luknas ezerā. Lielākajā daļā no šiem ezeriem dominē raudu un asaru populācijas, tomēr šur tur pētniekiem izdevies noķert arī kādu šī reģiona ezeriem netipisku eksemplāru – piemēram, samu Sila ezerā. Iedzīvotāji interesējās, vai kādā no ezeriem būtu vērts ielaist zušus vai foreles, tomēr pētnieki kā labāko variantu zivju resursu papildināšanai ieteica zandartu mazuļus.

Garāka diskusija izvērtās, vērtējot Riču ezera potenciālu. „Uzskatu, ka tajā vērts ieguldīt tikai ar priekšnoteikumu, ja tas tiek darīts kopā ar Baltkrieviju,” sacīja M. Žagars. Tā kā šī ezera zivis biežāk nārsto tieši Baltkrievijas puses krastā, jāvērtē, vai, papildinot zivju resursus šajā ezerā, to ne no vienas puses neapdraud maluzvejniecība. Vēl pētnieks atgādināja, ka maluzvejniecības apkarošana visbūtiskākā ir tieši nārsta laikā, tātad -- pavasara mēnešos.

Matīss Žagars

Savukārt ieguldīt tādos ezeros kā Baltezers, Kāša ezers, Ļūbasts, lai attīstītu tieši zivju resursus, pētnieki neiesaka. “Baltezers ir ļoti skaists, dzidrs, bet zivju tajā nav daudz. Tāpat arī Ļūbasta ezerā, kas atrodas dabas lieguma zonā putnu sugu aizsardzības dēļ,” M. Žagars norādīja, ka tāpēc tos labāk attīstīt kā vides tūrisma objektus. No ekoloģijas zinātnes perspektīvas lielākā problēma esot nevis ezeru aizaugšana, bet “ziedēšana”. Šīs vasaras anomālā karstuma dēļ skābekļa līmenis bijis zems visos pētnieku analizētajos ezeros.

Balstoties uz rekomendācijām, Daugavpils novada dome plāno izveidot ezeru apsaimniekošanas stratēģiju. Tāpat šonedēļ domē lems par projekta idejas iesniegšanu, lai pretendētu uz finansējumu divu piekrastes zonu sakopšanai un trīs pontonlaipu uzstādīšanai Mazajā Kalupes, Višķu un Luknas ezerā. Tas ir viens no soļiem, lai šos ezerus padarītu pieejamākus ne tikai vietējiem zvejniekiem, bet arī makšķerniekiem no Rīgas.